Latvijas ekonomikā joprojām asi izjūtams uzņēmējdarbības aktivitātes trūkums. Tas skaidrojams ar to, ka salīdzinājumā ar “vecajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm mūsu sabiedrībā vēl nav pietiekami izteiktas “uzņēmēja domāšanas” tradīcijas. Tomēr ir vērts uzdot sev godīgu jautājumu – vai uzņēmējdarbības lēnīgumu Latvijā nevarētu būt veicinājuši arī dziļāk iesakņojušies faktori?
Latviešiem piemīt izteikta piesardzība – vērtība, kas tradicionāli saistīta ar latvisko dzīvesziņu. Tā ir palīdzējusi izdzīvot grūtos laikos, bet tagad, kad izdzīvošanu vajadzētu aizvietot ar attīstību un inovāciju, šī piesardzība kļūst par kavēkli.
Uzņēmējdarbības būtība ir risks. Neapdomīgs? Nē. Bet – neizbēgams. Savukārt kultūra, kas liek vairīties no kļūdām un paļauties uz drošiem ceļiem, grūti savienojama ar aktīvu uzņēmējdarbību. Šķēršļi nav tikai vēsturē, bet arī domāšanas veidā.
Saskaņā ar jaunākajiem “The Global Entrepreneurship Monitor” datiem Latvijā agrīnās stadijas uzņēmējdarbības aktivitātes (TEA – Total Early-stage Entrepreneurial Activity) rādītājs ir aptuveni 15,1 %, salīdzinot ar Eiropas vidējo 14 %. Tas šķiet cerīgi, bet...
Pērn, pēc “Lursoft” datiem, Latvijā tika reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi – par 6,25 % vairāk nekā gadu iepriekš. Taču likvidēti vēl vairāk – 9432 uzņēmumi. Tātad uzņēmumu bilance ir negatīva. Statistika rāda – uzņēmējdarbības uzsākšana ir nestabils un riskants lauks.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2024. gada ziņojumā norādīts, ka Latvijā saglabājas augsts ēnu ekonomikas līmenis, vāja piekļuve kredītiem un zema inovāciju aktivitāte. “The Missing Entrepreneurs 2023” pētījums liecina arī par to, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir potenciāls uzsākt uzņēmējdarbību, un apmēram puse baidās izgāzties, pat ja iespējas ir acīmredzamas. Šie faktori kavē ne tikai biznesa uzsākšanu, bet arī veselīgas uzņēmējdarbības kultūras izveidi. Jaunieši, kuri vēlas sākt savu biznesu, Latvijā joprojām ir izņēmums, nevis norma.
Bet jautājums nav tikai par drosmi riskēt. Runa ir par ekosistēmu – zināšanām, pieredzi, mentoriem un iedrošinošu vidi. Šādam atbalstam jābūt jau vidusskolā un jāturpinās arī augstskolā.
Biznesa skolas ar profesionālu ievirzi, tādas kā Banku augstskola, ne vien nodrošina augstāko akadēmisko izglītību, bet arī pielāgo izglītības saturu darba tirgus vajadzībām, piesaistot nozares profesionāļus un ļaujot studentiem mācīties praksē. Sadarbībā ar darba devējiem tiek veidotas simulācijas, risinātas reālas problēmas, īstenoti projekti. Studenti iemācās eksperimentēt, kļūdīties, labot kļūdas un – augt.
Banku augstskolā notiek viens no vērienīgākajiem uzņēmējdarbības izglītības projektiem Latvijā – konkurss “Bizness24h”. Šogad tajā piedalījās 687 jaunieši un 229 komandas. Tā nav tikai sacensība – tā ir laboratorija, kur jaunieši praktiski iemācās, ko nozīmē būt uzņēmējam. Ne teorijā, bet dzīvē. Mēs redzam, ka dalība konkursā bieži kļūst par izšķirošu pavērsienu viņu profesionālajā attīstībā.
Fakts, ka šā gada konkursa dalībnieku peļņas rādītāji pieauguši piecas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, apliecina, ka šie jaunie cilvēki ne tikai uzklausa mentorus, bet arī spēj īstenot padomus praksē. Šis ir īsts uzņēmējdarbības treniņlauks – izaicinājumi, sadarbība, rezultāti, kur kopā strādāja jaunieši, mentori, žūrija.
Kāpēc šādas iniciatīvas ir kritiski svarīgas? Tāpēc, ka Latvijā trūkst ne tikai uzņēmumu, bet arī uzņēmēju. Inovācijas nerodas pašas no sevis – tās realizē cilvēki, kuri uzdrošinās. Turklāt uzņēmējdarbības iemaņas kļūst arvien svarīgākas arī tiem, kuri nedibina savu biznesu, bet vēlas būt elastīgi, stratēģiski domājoši un konkurētspējīgi darba tirgū.
“Bizness24h” ir tikai viens piemērs no plašākas izglītības transformācijas, ko mēs Banku augstskolā veicinām – padarot uzņēmējdarbības izglītību pieejamu, praktisku un iedvesmojošu. Mēs mācām procesus, bet vēl svarīgāk – mēs mācām uzdrīkstēties.
Mentoru atbalsts, reāli uzdevumi, saskarsme ar tirgus likumiem un līdzīgi domājoša kopiena – tā veidojas pārliecība. Panākumi nerodas vienatnē – tie rodas sadarbībā, ar drosmi un zināšanām kā pamatu.
No sirds lepojamies ar visiem “Bizness24h” dalībniekiem – ne tikai ar viņu rezultātiem, bet arī ar viņu izaugsmi. Viņi pierāda, ka uzņēmējspēja Latvijā IR attīstāma. Tam nepieciešams strukturēts atbalsts, skaidra sistēma un vide, kur šis potenciāls var attīstīties.
Un arī augstskola šajā ceļā var būt gan sākuma punkts, gan balsts, gan atspēriena vieta. Jo uzņēmējspēja sākas nevis ar ideju, bet gan ar pārliecību: “Es varu.”
Par Banku augstskolu
Banku augstskola ir valsts dibināta starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30 gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno 12 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā. Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši pazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti. 2025. gada 1. septembrī Banku augstskola pievienojas Latvijas Universitātes saimei, tā sperot jaunu soli attīstībā un stiprinot augstāko profesionālo izglītību finanšu, finanšu tehnoloģiju un biznesa vadības jomās.
