DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

Šogad būtiski auguši ārvalstu viesu tēriņi Latvijā

Publicitātes foto.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu. Tas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaug ne vien tūristu skaits, bet arī viņu uzturēšanās ilgums. Latvija arvien vairāk piesaista gan kaimiņvalstu ceļotājus, gan viesus no tālākiem tirgiem. Kopumā ārvalstu viesi pēc Latvijas Bankas datiem gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā pirms gada.

“Redzam ļoti pārliecinošu pieaugumu gan tūrisma ieņēmumos, gan ārvalstu ceļotāju aktivitātē. Īpaši izceļas mūsu kaimiņvalstis, kā arī Lielbritānija, Vācija un Īrija. Tas apliecina, ka LIAA īstenotās mārketinga kampaņas nes taustāmu rezultātu valsts ekonomikai,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem tūrisma eksporta apjoms 2025. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 493,5 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Pieaugums mērāms + 82,9 miljonu eiro apmērā.

TOP izaugsmes segmenti: lielveikali, ēdināšana un naktsmītnes

Dati rāda, ka ārvalstu viesu tēriņi būtiski pieauguši vairākās tūrisma un mazumtirdzniecības nozarēs:

  • lielveikalos – pieaugums par + 77% jeb gandrīz + 30 miljoniem eiro;
  • ātrās ēdināšanas vietās – + 57%;
  • viesnīcās un apmešanās vietās – + 24%.

Klasisko ēdināšanas vietu un restorānu apgrozījums saglabājies stabils, bet skaidrās naudas izņemšana bankomātos nedaudz samazinājusies (- 2,9%), apliecinot, ka arī ārvalstu viesi arvien vairāk izvēlas bezskaidras naudas norēķinus.

Pēc tēriņu apjoma pieauguma līderis – Lietuva

Lielākais pieaugums fiksēts no Lietuvas, kuras ceļotāju tēriņi auguši par + 76% jeb + 31,94 miljoniem eiro, sasniedzot 73,7 miljonus eiro. TOP tēriņu kategorijas Lietuvas tūristiem Latvijā:

  • lielveikali – + 19,9 milj. eiro (+ 318%);
  • universālveikali – + 2,9 milj. eiro (+ 151%);
  • celtniecības materiālu veikali – + 2,2 milj. eiro (+ 133%);
  • pārtikas un ērtību veikali – + 1,4 milj. eiro (+ 84%).

Starp TOP 5 valstīm pēc tēriņiem 2025. gada pirmajos piecos mēnešos ir: Lietuva, Lielbritānija, Igaunija, Īrija un Vācija.

Viesi no Īrijas Latvijā tērējuši par 56,6% vairāk, bet no Beļģijas par 53,0% vairāk. Vienīgais būtiskais samazinājums novērojams no Apvienotās Karalistes ceļotājiem, kuru tēriņi kritušies par 11,8%, tomēr joprojām tie ir teju 50 miljoni eiro.

Aug pieprasījums pēc autentiskiem tūrisma produktiem

Ceļotāju paradumi mainās un arvien vairāk pieaug interese par vienkāršiem un tieši Latvijai raksturīgiem autentiskiem tūrisma produktiem. Viens no tādiem ir LIAA organizētā kampaņa “Māju kafejnīcu dienas”, kura guvusi plašu atsaucību gan vietējo, gan ārvalstu ceļotāju vidū. Tā, piemēram, šogad par nepilniem 20% audzis Māju kafejnīcu apmeklētāju skaits Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Ludzas novados kā arī Dienvidkurzemes novadā. Arī kultūras un dabas tūrisma piedāvājumi piesaista arvien plašāku apmeklētāju loku gan no tuvējām, gan tālākām valstīm.

Tūrisma nozare virzās uz rekorda gadu

Ņemot vērā pašreizējo pieauguma tempu, 2025. gads varētu kļūt par vienu no veiksmīgākajiem Latvijas tūrisma vēsturē, pietuvojoties vai pat pārsniedzot 2019. gada rekordu, kas līdz šim bija augstākais sasniegtais rādītājs nozares eksportā.

Par LIAA

LIAA veicina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, eksporta izaugsmi un investīciju piesaisti, kā arī attīsta tūrisma nozari un īsteno valsts tēla politiku. Aģentūra darbojas kā valsts partneris uzņēmējdarbības attīstībā – no idejas līdz starptautiskiem tirgiem. Ar plašu pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un reģionālajiem biznesa centriem Latvijā, LIAA palīdz uzņēmumiem augt un pozicionē Latviju kā drošu, inovatīvu un atvērtu valsti pasaules ekonomikā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI