“Viens no vizītes mērķiem bija sniegt pašvaldību vadītājiem ieskatu pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektā, kas pašreizējā redakcijā paredz pretmobilitātes pasākumu veikšanu paralēli austrumu robežas stiprināšanai nepieciešamo zemesgabalu atsavināšanas procesam, lai paātrinātu robežas stiprināšanas darbus,” norāda A. Puriņš.
Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas tikās ar Daugavpils, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Alūksnes un Smiltenes pašvaldību pārstāvjiem.
Reģionālās vizītes laikā pašvaldības pārstāvji tika informēti par aizsardzības jomas aktualitātēm un prioritātēm – Krievijas militārajām aktivitātēm, tostarp mācību “Zapad 2025” ietvaros, Baltijas aizsardzības līnijas projekta realizāciju un Austrumu robežas militārās attīstības plāniem, atbalsta turpināšanu Ukrainai, sabiedroto klātbūtni, izstāšanos no Otavas konvencijas un aizsardzības nozares plāniem attiecībā uz industrijas attīstību, informācijas telpas stiprināšanu un citām jomām.
Tikšanās laikā pašvaldību pārstāvji pie valsts sekretāra vērsās ar dažādiem civilās aizsardzības jautājumiem, kurus pārrauga Iekšlietu ministrija, kas ietver patvertņu izbūvi un evakuāciju, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu pašvaldību civilajiem darbiniekiem, kas nodrošina kritiskās funkcijas. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs informēja, ka nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, ja pašvaldības ir identificējušas vajadzību pēc militāra līmeņa individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, jo pašreiz pašvaldībām nav tādu iespēju šāda veida individuālo ekipējumu iegādāties. Tikšanās laikā pašvaldības norādīja uz nesamērīgajām “zaļā kursa” prasībām pašvaldību transporta nodrošinājuma iepirkumos, liekot tām iepirkt elektriskos autobusus, kuriem pašvaldībā nav nepieciešamās infrastruktūras, savukārt šoferiem jāmēro garas distances, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu mācību iestādēs. Tāpat pašvaldības šajā jautājumā norāda uz iespējamajiem izaicinājumiem šo transportu izmantošanai krīzes apstākļos.
Reģionālās vizītes noslēgumā tika parakstīta arī nodomu vienošanās par Aizsardzības ministrijas sadarbību ar Rēzeknes novada pašvaldību par Maltas vidusskolas sporta kompleksa izmantošanu valsts aizsardzības dienesta vajadzību nodrošināšanai. 19. jūlijā Nacionālo bruņoto spēku bāzē Lūznavā 11 mēnešu dienestu uzsāks 100 valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība pārsniegs 1000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās. Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku ir nepieciešams atsevišķi vienoties par nepieciešamo teritoriju iegādi (atsavināšanu), kas ir laikietilpīgi, tādēļ Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums nodrošinās servitūta tiesības, lai ātrāk varētu uzsākt nepieciešamos robežas stiprināšanas pasākumus.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ir apstiprināts Ministru kabinetā un pašreiz ir iesniegts Saeimā. Ja privātpersonas (fiziskas vai juridiskas personas) īpašumā esošais nekustamais īpašums būs nepieciešams pretmobilitātes pasākumu īstenošanai un būs saņemta Ministru kabineta atļauja, Aizsardzības ministrija veiks zemju atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu. Īpašniekus, uz kuru īpašumiem attieksies pretmobilitātes pasākumi, Aizsardzības ministrija uzrunās individuāli. Savukārt attiecībā uz valsts un pašvaldību īpašumiem īpašumu atsavināšana nav nepieciešama, tādēļ pretmobilitātes infrastruktūras izveide prioritāri notiks uz šiem zemesgabaliem.
Atlīdzības noteikšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Infrastruktūras izveide pierobežā notiks pa posmiem.
Likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ieviešanu, jo uz to neattieksies būvniecības un mežu apsaimniekošanas normatīvi. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī paši Nacionālie bruņotie spēki bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
