“Jaunais likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados Baltijas aizsardzības līnijas izveidei un ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, lai nosargātu Latviju no pirmā centimetra,” skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Austrumu robežas nostiprināšanas uzdevums ir Krievijas atturēšana un Latvijas teritorijas aizsardzība. Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma mērķis ir paātrināt austrumu robežas militāro stiprināšanu, ļaujot izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību gadījumos, kad uzsākta zemes atsavināšana, nodibinot servitūta tiesības un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu.
Pēc Pretmobilitātes infrasturktūras izveides likuma apstiprināšanas Saeimā Nacionālie bruņotie spēki sagatavos un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā sarakstu ar pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajām teritorijām un tajā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem. Šīm teritorijām tiks noteikts nacionālo interešu objekta statusu, un informācija par šo teritoriju nav publiski pieejama. Zemes īpašniekus, kuru nekustamais īpašums atradīsies atsavināmajā teritorijā, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs uzrunās individuāli. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Infrastruktūras izveide pierobežā notiks pa posmiem.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados. Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku ir nepieciešams atsevišķi vienoties par nepieciešamo teritoriju iegādi (atsavināšanu), kas ir laikietilpīgi.
Likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ieviešanu, jo uz to neattieksies būvniecības un mežu apsaimniekošanas normatīvi. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī paši Nacionālie bruņotie spēki bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu. Likums dod tiesības infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.
Par austrumu robežas militāru nostiprināšanu
Jau ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Primāri tiek veidotas pretmobilitātes materiālu noliktavas netālu no būtiskākajām transporta artērijām, kā arī pastiprināta esošā Valsts robežsardzes infrastruktūra.
Latgalē pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir izveidotas inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u. c. Tādas pašas resursu novietnes tiks izveidotas arī Vidzemē.
Jau slēgtajos robežas pārejas punktos un robežas kontroles punktos veikta to bloķēšana, izveidojot pretmobilitātes konstrukcijas. Tiek veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā. Turpinās 400 km garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
