“Ikreiz, kad esmu Latvijā, es skrienu basām kājām līdz ozolam un to apskauju – lai uzlādētos,” saka Vineta. “Tā ir mana vieta, kur gūstu mieru un spēku.”
Lēmumu doties prom no Latvijas viņa pieņēma pirms deviņpadsmit gadiem. Toreiz Vineta ar ģimeni dzīvoja Ropažu novadā. Sākumskolas gadus viņa aizvadīja Jumpravā, bet vēlāk, veselības dēļ, pārcēlās uz Rīgu.
“Mums joprojām katru gadu ir klases salidojumi – tie palīdz justies piederīgai, ļauj nepazaudēt saikni ar mājām,” viņa saka.
Dodoties uz Angliju, viņai nebija angļu valodas zināšanu, bet bija liela apņēmība. Viņa mācījās koledžā, apguva valodu un strādāja dažādus darbus – sākotnēji fabrikās, vēlāk savā jauniegūtajā profesijā. Vineta ieguva izglītību sociālajā aprūpē un daudzus gadus strādāja ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī veco ļaužu pansionātā un slimnīcā.
“Man ļoti patika šis darbs,” viņa atzīst.
Kādu laiku veselības problēmu dēļ bija jāpaņem pauze, taču šobrīd viņa atkal ir apritē – strādā slimnīcā par radiologa asistenti un jūtas novērtēta.
Lai arī Anglijā Vineta pavadījusi gandrīz divas desmitgades, viņa atzīst – tā nekad nav bijusi viņas īstā vieta.
“Es tur nejutos kā mājās,” viņa saka. “Anglija nekad nav bijusi man tuva. Vienā brīdī sapratu – jākāpj ārā no vietas, kur nejūties labi, un jādodas tur, kur jūties piederīgs. Man tā vienmēr ir bijusi Latvija.”
Kad bērni sasniedza pilngadību, Vineta jau bija izlēmusi atgriezties, taču tolaik liktenis lēma citādi – viņa sastapa savu dzīvesbiedru Māri Pūli un palika Anglijā. Tomēr domu par savām mājām Latvijā viņa neatmeta.
“Tā laikam ir bērnības ‘trauma’ – sajūta, ka tev nekas nepieder, ka esi tikai uz laiku,” viņa piebilst. “Tāpēc man vienmēr bija sapnis par savām mājām laukos.”
Atrast vietu, ko saukt par savām mājām, nebija viegli. Tas prasīja trīs gadus. Gnēžas ir mazs, bet dzīvs ciems ar senatnīgu noskaņu un cilvēkiem, kuri pazīst viens otru.
“Piecas mājas blakus manējai – kopā sešas. Šeit dzīvo tikai 12 cilvēku. Taču, kā senos laikos bija pieņemts, to var saukt par ciemu,” viņa saka.
Vineta ne tikai iepazīst apkārtni, bet arī apzina vietas vēsturi, veido attiecības ar kaimiņiem un sapņo par to, kā ar savām zināšanām un enerģiju var palīdzēt šo vietu atdzīvināt. Viņa vēlas attīstīt mazo uzņēmējdarbību, piedāvājot cilvēkiem iespēju uz brīdi apstāties no ikdienas skrējiena – atpūsties brīvdienu mājiņās, meditēt, nūjot, būt dabā.
“Kāds tu esi pats – tādi cilvēki būs arī apkārt,” viņa saka pārliecināti.
Šobrīd Vineta vēl dzīvo un strādā Anglijā, bet ikreiz, kad ir Latvijā, viņa dodas uz Gnēžām. Meita jau sāk interesēties par iespēju pārcelties, bet dēls vēl vēro no attāluma.
“Meita jau ar vienu kāju ir šeit,” Vineta pasmaida. “Bet puika – lai vēl izvērtē, iepazīst pasauli. Viņam vēl viss priekšā. Es uzskatu, ka bērniem jādod brīvība – pašiem saprast, ko viņi vēlas darīt dzīvē. Bet tagad viņiem būs, kur atgriezties, ja vēlēsies. Galvenais ir vienam sākt rakt – tad tranšeja kļūs garāka un būs vieta visiem,” viņa nosmej.
Vineta daudzus gadus bija aktīva latviešu diasporā. Viņa dejoja tautas deju kopā “Kamoliņš”, kas ir viens no vecākajiem latviešu deju kolektīviem Anglijā. Viņa piedalījās kultūras un sabiedrisko pasākumu rīkošanā, uzņēma viesus – gan mūziķus, gan politiķus, bija atbalsts tautiešiem, kas vēl tikai meklēja savu vietu svešumā, un cieši sadarbojās ar organizāciju “Daugavas Vanagi”.
2011. gadā Lielbritānijas latviešu brīvprātīgo grupa, kurā piedalījās arī Vineta, aizsāka Vasaras saulgriežu svinības “Straumēnos” – “Daugavas Vanagu” īpašumā Anglijā. Tieši šis pasākums kļuva par pamatu tam, ko šodien pazīst kā “Bērzes Strazdu Jāņu festivālu” – plašāko Jāņu svinēšanu ārpus Latvijas. Vēlāk svētku rīkošanu pārņēma jauna komanda, taču sākotnējo tradīciju iedzīvināja tieši šī brīvprātīgo grupa, kuras sastāvā bija arī Vineta. Brīvprātīgais darbs un laika ziedošana Latvijai vienmēr bijusi arī viņas dzīves sastāvdaļa.
Piedaloties “Daugavas Vanagu fonda” veidotās dokumentālā filmas “Latvieši Apvienotajā Karalistē” tapšanā, Vineta uzklausīja pēckara trimdinieku personīgas liecības – par bēgļu nometnēm, par klusēšanu par savu izcelsmi un par ilgi glabātu sapni kādreiz atgriezties. Tagad šo ceļu uz Latviju turpina viņu bērni un mazbērni.
“Latvieši ir superīga, sīksta tauta. Mums ir jāturas kopā,” saka Vineta.
Viņa arī atzīst, ka tikai ārpus Latvijas sākusi dziļāk apzināties, ko nozīmē būt latvietei.
“Izaugot Padomju Savienībā, mēs daudz ko nezinājām. Tagad es to visu no jauna atklāju. Un gribu, lai arī bērni izjūt šo saikni.”
Šobrīd Vineta aktīvi sadarbojas ar Meņģeles pagasta kopienu un Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori, lai soli pa solim sagatavotu pamatus mājupceļam un uzņēmējdarbības uzsākšanai. Viņa apsver iespēju iesniegt projektu grantu konkursā uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem un izmantot šo finansējumu, lai īstenotu savu ieceri par brīvdienu mājiņām Gnēžās – vietu, kur cilvēki varētu atbraukt, atpūsties un vienkārši pabūt mierā un klusumā.
“Tāpēc mēs – koordinatori – esam,” saka Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. “Lai cilvēkiem, kuri ilgi dzīvojuši ārvalstīs, palīdzētu saprast, kā soli pa solim tuvoties atgriešanās procesam. Mēs informējam, atbildam uz praktiskiem jautājumiem, palīdzam sazināties ar pašvaldībām un citām organizācijām, informējam par atbalsta programmām. Vinetas gadījumā mēs runājām par uzņēmējdarbības iespējām laukos un pieejamo grantu programmu. Svarīgākais ir uzdrošināties sākt.”
“Es esmu kā Sprīdītis,” piebilst Vineta. “Bet vajag kādu, kas iedod sparu atgriezties. Paldies jums par atbalstu!”
Un viņa patiešām atgriežas – pamazām, bet pārliecinoši. Ar cieņu pret pagātni, ar enerģiju tagadnei un ar ticību, ka Latvijā var dzīvot labi. Vineta Zālīte ir ceļā mājup – un šis ceļš sākas tieši no sirds.
Remigrācijas koordinatori darbojas visos Latvijas plānošanas reģionos, lai sniegtu informatīvu un praktisku atbalstu tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā. Šī funkcija tiek īstenota saskaņā ar Diasporas likuma normām, un tās mērķis ir veicināt atgriešanās iespējas, balstoties uz cilvēku vajadzībām un reģionālo piedāvājumu. Vidzemē šo darbu koordinē Vidzemes plānošanas reģions, realizējot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) deleģēto uzdevumu “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai – Reģionālais remigrācijas koordinators”.
