Pasākumā Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes ĢIS speciālists Mārtiņš Ķibers iepazīstināja ar pašvaldības pieredzi ĢIS sistēmas attīstībā un lietojumā. Šobrīd Valmieras novada pašvaldībā strādā viens ĢIS speciālists, kurš pārrauga sistēmas darbību un nodrošina tās lietojumu aptuveni 100 pašvaldības darbiniekiem, no kuriem ap 50 veic arī datu ievadi un uzturēšanu. Pašvaldībā izveidotas vairāk nekā 30 tematiskās lietotnes, no kurām daļa ir publiski pieejamas iedzīvotājiem, piemēram, sabiedriskā transporta karte, investīciju objektu pārskats, decentralizētās kanalizācijas sistēmas publiskā karte un patvertnes. Citas lietotnes paredzētas tikai pašvaldības darbiniekiem – piemēram, problēmvietu fiksēšanai ceļu infrastruktūrā, vidi degradējošu objektu apsekošanai, kapsētu digitalizācijai vai koku dendroloģiskajai inventarizācijai.
Tika prezentēti arī risinājumi, kas saistīti ar datu ievākšanas digitalizāciju – piemēram, iespēja atteikties no manuālām mērīšanām, izmantojot Model Builder rīkus, kā arī ĢIS sasaistes ar Eiropas Savienības projekta “SmartSkies” un Valmieras novada pašvaldības pilotprojektu “Vidzemes piekūns”, kurā dronu tehnoloģijas tiek izmantotas sabiedriskās kārtības uzraudzībai, būvobjektu dokumentēšanai un teritoriju kopšanas monitorēšanai, sasaistot iegūtos datus ar pašvaldības ĢIS sistēmu. Starp aktuālajiem attīstības virzieniem minēta arī digitālo dvīņu izveide, BIM (Building Information Modeling – būvju informācijas modelēšana) datu integrācija, neapbūvēto teritoriju fiksēšana un kapsētu datu digitāla uzskaite.
Diskusiju pieturpunkti: izaicinājumi un risinājumi ĢIS ieviešanā
Diskusiju laikā tika uzsvērts, ka ĢIS izmantošanas pamatmērķis ir datos balstīta lēmumu pieņemšana. Vienlaikus tika norādīts, ka daudzās pašvaldībās ĢIS joprojām tiek izmantots galvenokārt kā datu bāze, mazāk pievēršoties datu analīzei. Speciālisti atzina, ka ĢIS pilnvērtīga izmantošana prasa laiku un mērķtiecīgu kolēģu iesaisti. Ir svarīgi ĢIS risinājumus sasaistīt ar reālo vajadzību ikdienas darbā, demonstrējot to lietderību un iesaistot arī tos kolēģus, kuri sākotnēji nav apzinājušies ĢIS sniegtās iespējas. Datu ievākšana ir laikietilpīgs process, taču tas ļauj iegūt precīzu un uzticamu informāciju. Kā pasākumā uzsvēra klātesošie pašvaldību speciālisti – “ģeotelpa nemelo”.
Diskusijas turpinājumā tika aktualizēta nepieciešamība ĢIS risinājumus izmantot ne tikai operacionāliem uzdevumiem, bet arī stratēģiskai plānošanai. Jāņem vērā, ka ĢIS kalpo par pamatu tādām darbībām kā attīstības centru noteikšana, teritoriju potenciāla novērtēšana, pakalpojumu pieejamības vai mobilitātes plānošana. Tas ļauj savlaicīgi fiksēt teritorijas pārmaiņas – piemēram, apbūves paplašināšanos vai pakalpojumu sasniedzamības problēmas –, tādējādi nodrošinot faktos balstītu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu.
VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un reģionālās plānošanas speciāliste Laura Kindzule prezentēja reģionālā līmeņa skatījumu uz attīstības uzraudzības datu salāgošanu un sinerģiju ar pašvaldību darbu. Tika uzsvērta nepieciešamība uzraudzības procesu integrēt ikdienas darbos, nevis to darīt reizi gadā vai vienu reizi trīs gados.
VPR Attīstības programmā 2022.–2027. gadam iekļauti 128 uzraudzības rādītāji, no kuriem 20 gadījumos datu avots ir identificētas pašvaldības. Lai uzraudzība būtu efektīva, rādītājiem jābūt salīdzināmiem, pēc iespējas ģeotelpiski attēlojamiem, ar skaidru metodiku un pēc iespējas pieejamiem datiem zemākā teritoriālajā griezumā (pagastu un ciemu līmenī).
Diskusijā tika atzīmēts, ka rādītāju skaits un detalizācijas pakāpe starp pašvaldībām būtiski atšķiras – daļā tiek izmantota kompakta rādītāju sistēma ar pamata datiem, citviet – visaptveroša uzraudzības sistēma ar detalizētiem rādītājiem dažādās nozarēs, piemēram, infrastruktūrā, izglītībā vai kultūrā. Pašvaldības apliecināja nepieciešamību vienoties reģiona līmenī par kopīgi analizējamiem rādītājiem, tādējādi ļaujot pašvaldībām pielāgoties, vienlaikus nodrošinot salīdzināmību starp teritorijām.
Vidzemes plānošanas reģions uzsvēra savu iespējamo koordinējošo lomu, veicinot dažādu pašvaldību datu salāgošanu un kopīga skatījuma veidošanu uz teritorijas attīstību reģionā. Šāda pieeja varētu ļaut reģionam darboties kā starpniekam starp vietējo un nacionālo līmeni, atbalstot lēmumu pieņemšanu, kas balstīta salīdzināmā un ģeotelpiski pamatotā informācijā.
Diskusijas noslēgumā izskanēja atziņa, ka ĢIS speciālists bieži vien kļūst par pārmaiņu virzītāju jeb influenceri organizācijā – profesionāli un pārliecinoši parādot ĢIS iespējas, iedvesmojot un iesaistot kolēģus. Kā norādīts diskusijā – “ja ir stāsts, ĢIS uzklausīs un izdomās, kā to risināt. Būtiski, lai ir saņemts politiskais atbalsts konceptuālā līmenī”.
VPR PoliRuralPlus projekta ietvaros plāno šā gada 3. un 19. septembrī organizēt hakatonu, kura laikā, aktīvi iesaistot pašvaldības un citas ieinteresētās puses, tiks veidots attīstības uzraudzības mehānisma prototips. Tas palīdzēs stiprināt datu izmantošanas kultūru un attīstīt uz pierādījumiem balstītu teritorijas pārvaldību Vidzemē.
Prezentācijas (pieejamas arī www.vidzeme.lv)
Par PoliRuralPlus
PoliRuralPlus ir Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Horizon Europe finansēts projekts, kas tiek īstenots no 2024. līdz 2026. gadam ar mērķi attīstīt ilgtspējīgus, datos balstītus un sadarbībā veidotus lēmumu pieņemšanas mehānismus pilsētu un lauku teritorijās. Vidzemes plānošanas reģions projektā piedalās kā viens no deviņiem pilotprojekta reģioniem, attīstot pieeju reģionālās attīstības uzraudzībai. Projekta ietvaros tiek radīti digitālie rīki, datos balstītas analīzes metodes un jaunas sadarbības pieejas, lai stiprinātu teritoriju attīstības stratēģisko plānošanu.
Finansē Eiropas Savienība (ES). Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autoru pausti un neatspoguļo ES vai Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem.
