Sanāksmes ievadā dalībnieki iepazinās ar pieeju “Design Thinking for Health”, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta pacientu pieredzei un procesiem veselības aprūpē. IVF aprūpes piemērs parādīja, kā iespējams kartēt esošās problēmas un pieņēmumus, lai soli pa solim nonāktu pie praktiskiem prototipiem – jauniem informācijas materiāliem, uzlabotām veidlapām un pārskatākiem komunikācijas rīkiem pacientiem. Svarīgākā atziņa – nepārtraukta ieinteresēto pušu iesaiste. Fokusa grupas, ideju ģenerēšana, testēšana un atgriezeniskā saite rada pamatu kvalitatīviem risinājumiem, kas balstīti reālās vajadzībās. Partneri dalījās pieredzē, kā veiksmīgi izveidot fokusa grupas, kurās apvienoti veselības aprūpes speciālisti, pacienti un iedzīvotāji, lai kopā meklētu efektīvākos digitālos risinājumus.
Tāpat uzmanības centrā bija digitālās veselības pratības (DHL) organizācijas modelis un ilgtspējīgas e-mācību platformas izveide veselības aprūpes speciālistiem. Diskusijās izkristalizējās četras galvenās jomas: vadība un pārvaldība, pacientu iesaiste un pieejamība, veselības aprūpes profesionāļu kompetences, kā arī drošība un riska vadība. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību veidot uzticību digitālajiem risinājumiem, attīstīt pacientu atbalsta mehānismus, stiprināt drošības kultūru un mazināt skepsi pret inovācijām. Savukārt ideālā e-mācību platforma tika raksturota kā lietotājam draudzīga, vienkārša un motivējoša vide, kurā apvienots teorētiskais saturs, praktiskas vadlīnijas un dažādu valstu pieredze. Tika akcentēta arī platformas ilgtspēja, savietojamība un pielāgošanās dažādām veselības aprūpes sistēmām Baltijā.
Diskusijās tika izcelta arī dažādu valstu pieredze – Vācija dalījās ar izaicinājumiem vecmāšu darbā, Dānija un Somija akcentēja savu praksi digitālās veselības jomā. Latvijas puse prezentēja iespējamos šķēršļus pilotprojekta īstenošanā, piemēram, laika trūkumu, zemu uzticību sistēmām un paradumu saglabāt papīra formātus. Kā risinājumi tika minēta aktīva komunikācija, atbalsts un ieinteresēto pušu iesaiste, kas rada līdzatbildības sajūtu un motivē izmantot jaunos rīkus.
Noslēdzošajā dienā Vidzemes plānošanas reģiona komanda vadīja darba grupu, kurā tika analizētas ieinteresēto pušu iesaistes pieejas dažādās valstīs. Diskusijās tika uzsvērts, ka veselības sistēmas dalībnieki – pacienti, mediķi, valsts institūcijas un tehnoloģiju izstrādātāji – katrā valstī sadarbojas atšķirīgi, tomēr pieredzes apmaiņa ļauj atrast jaunas iespējas sadarbības stiprināšanai Latvijā. Darba grupu ietvaros tika izstrādāti vizuāli modeļi un “zirnekļa diagrammas”, kas palīdzēja apkopot un salīdzināt dažādo valstu veselības aprūpes sistēmu struktūras. Rezultātā tapa konkrētas idejas, kā Latvijā varētu veicināt pacientu un profesionāļu sadarbību, lai rastu risinājumus, kas patiesi atbilst cilvēku vajadzībām.
Projekta vadītāja L. Ābele uzsver: “Īpaši nozīmīgi bija secinājumi par to, kā Baltijas jūras reģiona valstīs veicināt ciešāku pacientu un veselības aprūpes profesionāļu sadarbību, lai rastu risinājumus, kas patiesi atbilst cilvēku vajadzībām. Projekta ietvaros turpināsim iesaistīt dažādas ieinteresētās puses un stiprināt viņu sadarbību, īpašu uzmanību veltot digitalizācijas sniegtajām iespējām veselības aprūpes attīstībā.”
Sanāksme Ängelholmā apliecināja, ka digitālās veselības pratības attīstība nav tikai tehnoloģiju jautājums – tas ir process, kas prasa iesaisti, sadarbību un uzticēšanos. Apvienojot dažādu valstu pieredzi un pieejas, projekta DEAHL Baltic partneri ir soli tuvāk mērķim – radīt ilgtspējīgus, cilvēkcentrētus un digitāli atbalstītus risinājumus veselības aprūpes jomā Baltijas reģionā.
Par projektu
Šis pasākums tika organizēts INTERREG EUROPE programme 2021-2027 projekta DEAHL Baltic ietvaros. DEAHL BALTIC mērķis ir mazināt sociālās atšķirības, uzlabot veselības aprūpes pieejamību un veicināt vienlīdzīgāku digitālo veselības aprūpi visā reģionā, nodrošinot veselības aprūpes speciālistiem un organizācijām digitālās veselības pratību.
