Ģenerālprokurora ieskatā ir nesamērīgi atbildību par neapdomīgu saistību uzņemšanos saistīt vienīgi ar parādnieci, jo kredītu devējiem pirms lēmuma pieņemšanas par patēriņa kredītu piešķiršanu ir noteiktas pastiprinātas prasības izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt kredītu.
Tiesa parādniecei nepiemēroja saistību dzēšanas procedūru, secinot, ka trīs gadu laikā kopš viņas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādniece bija regulāri uzņēmusies patēriņa kredītu jeb “ātro kredītu” saistības, savukārt agrākās patēriņa kredītu saistības pārfinansēja ar jauniem patēriņa kredītiem, kā arī tīmekļa vietnē pārskaitīja 1044,24 eiro par kriptovalūtas iegādi.
Protestā ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka gandrīz visi šajā lietā vērtētie parādnieces darījumi ir saistīti ar patēriņa jeb “ātro kredītu” saistību uzņemšanos. Savukārt attiecībā uz parādnieces veikto virtuālās valūtas darījumu nepieciešams vērtēt parādnieces rīcības motivāciju un to, vai viņa ir apzinājusies un vai parādniecei vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var radīt zaudējumus kreditoriem.
Senāts pievienojās ģenerālprokurora protestā norādītajai argumentācijai, atzīstot, ka tas vien, ka parādniece uzņēmusies “ātro kredītu” saistības un veikusi ieguldījumus kriptovalūtā, pats par sevi nav pamats saistību dzēšanas procedūras nepiemērošanai. Senāts lēmumā vērsa uzmanību uz protestā minēto norādi, ka arī patērētāja kredīta devēji, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam un Eiropas Savienības Tiesas praksei, ir atbildīgi par kredīta ņēmēja maksātspējas izvērtēšanu.
Tādējādi Senāts atzina, ka izskatāmajā lietā ir ņemama vērā ne tikai parādnieces individuālā atbildība par aizņēmumu saistību uzņemšanos, bet arī kredītu devēju atbildības vērtējums, kā arī samērīgums starp kreditoru interesēm un parādnieces tiesībām uz maksātspējas atjaunošanu.
Savukārt saistībā ar parādnieces kriptovalūtas darījumu Senāts skaidroja, ka ikviens ieguldījums ir saistīts ar zināmu risku. Izskatāmajā lietā bija ņemama vērā šī kriptovalūtas darījuma summa, kas konkrētajā gadījumā bija samērīga daļa iepretim parādnieces ienākumiem un viņas kredītsaistībām. Senāts atzina, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumā balstījās uz pieņēmumu pamata par kriptovalūtas darījumiem un neiedziļinājās parādnieces rīcības motivācijā, tai skaitā, vai parādniecei ir pietiekama finanšu pratība, kā arī vai viņa apzinājās un vai arī viņai bija jāapzinās, ka darījumu slēgšana par kriptovalūtu var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.
