Testējot pašbraucošo jeb autonomo auto infrastruktūras risinājumus Latvijas apstākļos, pētījumā secināts, ka autonomo auto attīstībai nepieciešama precīza digitālā infrastruktūra, piemēram kartes, kā arī stabils interneta pārklājums. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam autonomo auto satiksmei var izmantot arī tādu autoceļu infrastruktūru, kas nav izcilā tehniskā stāvoklī vai ir ar grants segumu. To pierādīja pētījumā gaitā veiktie testi, kā arī par šo varēja pārliecināties pasākuma dalībnieki, kuri varēja izbraukt ar autonomai braukšanai pielāgotajām automašīnām pa Ādažu ielām, tostarp pa grantētu ielu.
“Autonomo auto joma ir tā, par kuru daudziem no mums ir priekšstats un viedoklis, bet praktisko zināšanu un pieredzes ir pārāk maz. Esam tendēti domāt, ka Latvijā autoceļi ir sliktāki nekā citur, lai gan patiesībā patlaban tie ir labāki nekā dažās citās Eiropas valstīs. Un galvenais uzdevums ir noturēt šo autoceļu stāvokli tā, lai tas nepasliktinātos,” norādīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. “Pateicoties dalībai šādos starptautiskos pētījumos, varam ne tikai smelties citu valstu pieredzi, bet arī iegūt pārliecību, ka no infrastruktūras viedokļa patlaban nav lielu šķēršļu autonomo auto ieviešanai Latvijā. Atvērts jautājums ir par tirgus pieprasījumu un normatīvajiem aktiem, kuriem būtu jāregulē šo nozari,” uzsvēra viņš.
Ādažos notika arī diskusija Autonomie auto Latvijā: tālās nākotnes varbūtība vai rītdienas realitāte. Tajā piedalījās LVC Pētniecības un attīstības daļas vadītājs Jānis Barbars, EDI Direktora vietnieks attīstības jautājumos Kaspars Ozols, LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis, VAS Latvijas pasts Starptautiskās e-komercijas attīstības un loģistikas nodaļas vadītājs Eligijus Jentkus, LVRTC Infrastruktūras departamenta direktors Rinalds Sproģis un Ādažu novada pašvaldības aģentūras Carnikavas komunālserviss direktors Lauris Bernāns.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka Latvijai ir nepieciešams aktīvāk pielāgot likumdošanu, nodrošinot, ka ir iespēja veikt pašbraucošo auto izmēģinājumu braucienus atvērtā vidē. Lietuvā, Igaunijā un Helsinkos šajā jomā ir apsteigušas Latviju, tur ir iespējams diezgan vienkārši saņemt atļauju šādiem testiem. Savukārt Latvijā tas patlaban aizņem ilgu laiku, kas nozīmē, ka esam mazāk konkurētspējīgi, lai piesaistītu pētniekus un investorus, kas darbojas šajā nozarē.
FOTO: Renārs Koris.
Diskusijas dalībnieki arī norādīja, ka auto ražotāji sāk mainīt savu pozīciju un pielāgot tehnoloģijas esošajam ceļu tīklam. Eiropas ceļu pārvaldītāju pozīcija ir vienota – valstis nav gatavas veikt specifiskus ieguldījumus atsevišķos ceļos vai nodrošināt augstākā standarta maģistrāles pilnīgi visā teritorijā. Tāpēc pašbraucošajiem auto ir jāspēj izmantot ceļu infrastruktūru tādā stāvoklī, kādā tā ir. Trūkumus, kas ir fiziskai infrastruktūrai, kompensē digitālā infrastruktūra, kurai līdz ar to ir lielāka nozīme.
Latvijas zinātniskajiem institūtiem un pētniekiem ir iespējas izstrādāt, izmēģināt un komercializēt tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas pašbraucošā transporta aprīkošanai. Šo var veicināt topstarp izmaiņas likumdošanā, kas paver plašākas iespējas izmēģinājumiem un testēšanai.
VAS Latvijas Pasts un Ādažu pašvaldības pārstāvji norādīja, ka tas, ka pašbraucošie auto tiek pielāgoti esošajam ceļu tīklam, paver iespējas to izmantošanai pakalpojumu sniegšanai reģionos. Izskanēja ideja par pašbraucošo pakomātu attālākos reģionos. Tāpat šāds transports var risināt sabiedriskā transporta vadītāju trūkumu, kas ir īpaši jūtams reģionos.
“Kad runā par autonomajiem auto, cilvēku asociācijas ierasti ir ielas un ceļi, kas ir nesen izbūvēti vai atjaunoti, ar lielu daudzumu ceļa aprīkojuma un svaigi ieklātu asfaltu. Tomēr mūsu izmēģinājumu rezultātā esam secinājuši, ka, ja ir izstrādāta precīza digitālā karte, pēc kuras vadās autonomais transporta līdzeklis, kā arī ir stabils mobilā tīkla pārklājums, kas nodrošina sakarus un piekļuvi šai kartei, ceļa seguma kvalitātei ir otršķirīga loma,” stāsta LVC Pētniecības un attīstības daļas vadītājs Jānis Barbars. “Tas nozīmē, ka esošā Latvijas valsts un pašvaldību autoceļu un ielu infrastruktūra ir derīga šāda transporta izmantošanai ar nosacījuma, ka tiek veidotas nepieciešamās kartes un nodrošināts tīkla pārklājums,” tā Barbars.
Pētījuma ietvaros tika arī testētas transporta informācijas sistēmas, ar kuru palīdzību var savlaicīgi informēt satiksmes dalībniekus par dažādām situācijām un šķēršļiem uz ceļa vietās, kurās, piemēram, ir apgrūtināta redzamība. Šādas ierīces var izmantot arī ierastā transporta satiksmē, to informācija var būt pieejama autovadītājiem, kuru transporta līdzekļi ir aprīkoti ar attiecīgajām ierīcēm, kuras var sazināties ar ceļa transporta informācijas sistēmām.
“EDI projektā piedalījās ar saviem pašbraucošo automobiļu demonstratoriem, kuri institūtā tiek izstrādāti un pilnveidoti jau vairākus gadus. Projekta ietvaros šo automobiļu funkcionalitāte tika paplašināta, lai nodrošinātu darbību specifiskos scenārijos. Saistītie izaicinājumi ir nozīmīgi drošības un efektivitātes aspektā, bet sastopami retāk ikdienas situācijās, līdz ar to tie vēl nav pilnvērtīgi atrisināti vadošo nozares uzņēmumu autonomajos transportlīdzekļos,” stāsta EDI Direktora vietnieks attīstības jautājumos Kaspars Ozols.
“Savienotas un autonomas mobilitātes attīstībai būtiska ir gan piemērotas fiziskas infrastruktūras pieejamība, gan digitālās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšana autonomajiem auto, gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. LMT pārstāvniecība un iegūtās zināšanas 5G Automotive asociācijā, pieredze un līderība 5G tehnoloģiju izvēršanā, sniedz būtisku pievienoto vērtību projektā, demonstrējot, ka 5G mobilais tīkls var tikt izmantots autonomo transportlīdzekļu atrašanās vietas noteikšanai, kas var kalpot kā būtisks papildinājums vai droša alternatīva esošajām pozicionēšanas tehnoloģijām,” norādīja LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis. “LMT mērķtiecīgi investē 5G tīkla attīstībā visā Latvijā, kā viens no piemēriem 2025. gada tika veiksmīgi pabeigts Eiropas līdzfinansēts projekts 5G-NETC, kura ietvaros tika pabeigta pilna mēroga 5G pārklājuma izvēršana Via Baltica posmā no Lietuvas līdz Igaunijas robežām,” tā Runčis.
Par pētījumu
LVC, EDI un LMT pētījums notiek ES zinātnes un inovāciju programmas Apvārsnis Eiropa projekta Fiziskās un digitālās infrastruktūras paplašināšana un novērtēšana kooperatīvas, savienotas un automatizētas mobilitātes paplašināšanai (AUGMENTED CCAM ) ietvaros. Tā koordinators ir Eiropas Nacionālo autoceļu izpētes laboratorijas forums (Forum of European National Highway Research Laboratories) (Beļģija). Projektu finansē Eiropas Savienības programma Horizon Europe saskaņā ar Granta līgumu Nr. 101069717.
Projektā piedalās 26 partneri no 12 Eiropas valstīm – Beļģija, Īrija, Grieķija, Vācija, Zviedrija, Austrija, Čehija, Spānija, Slovēnija, Francija, Itālija, Latvija – un viens asociētais partneris no Šveices. Infrastruktūras testēšana notiek trīs valstīs: Spānijā – slēgtā un atvērtā satiksmē pilsētas vidē, Francijā – slēgtā un atvērtā satiksmē uz šosejas un Latvijā – slēgtā un atvērtā satiksmē piepilsētas vidē, kas ir Biķernieku trasē un Ādažos. Projekta vadošais partneris Latvijā ir LVC.
Projekta kopējās izmaksas ir 11 134 645 eiro, no tiem 8 999 808 eiro ir Eiropas Savienības Horizon Europe programmas līdzfinansējums. No tā LVC pieejamais finansējums ir 210 437 eiro, no kuriem 126 262 eiro tiek līdzfinansēti no ES līdzekļiem.
