Piemēram, pagājušā gada jūlijā piedzīvotā vētra Latvijā atnesa spēcīgas vēja brāzmas un nodarīja plašus postījumus lielā daļā Latvijas. Provizoriskie neiegūtie ieņēmumi lauksaimniecībā tika lēsti vairāk nekā 23 milj. eiro apmērā. Savukārt izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par vētras nodarītajiem zaudējumiem pārsniedza 25 milj. eiro. Tas ir līdz šim lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms valstī, kas reģistrēts par vienas dabas katastrofas radītajiem zaudējumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Pēc šīs vētras tika izveidota īpaša darba grupa Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vadībā. Šobrīd gan darba grupā pārrunātos, gan patstāvīgi iesāktās regulatīvās vides pilnveides iniciatīvas KEM īsteno dzīvē.
Arvien biežāk mēs sastopamies ar jūras uzplūdiem vēja brāzmu ietekmē un plūdiem stipru lietavu dēļ, kas nebija ierastākie plūdu cēloņi iepriekš. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, plašas lietavas pagājušajā nedēļas nogalē skāra Latgales reģionu, appludinot vairākās lauku teritorijas, Madonā, Līvānos, Jēkabpilī u.c.
“Apzinoties, ka vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem plūdu radīto seku mazināšanā ir savlaicīga preventīva rīcība un finansējuma pieejamība, aktīvi strādājam gan pie riska pārvaldības regulējuma sakārtošanas, gan jaunas atbalsta programmas izstrādes. Mūsu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju plūdu riska novērtēšanai visā Latvijā, veicināt agrīnu un efektīvu preventīvo pasākumu īstenošanu, un stiprināt uzraudzību. Vienlaikus mēs samazinām birokrātiskos šķēršļus, atvieglojot ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas procesus, definējot prasības vides aizsardzībai. Tas ļaus ātrāk attīrīt upes no nosēdumiem, ūdensaugiem vai kritušiem kokiem, nodrošinot ūdens brīvāku plūsmu, nākotnē samazinot plūdu riskus,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Viens no pozitīviem piemēriem šajā jomā ir Carnikavas pašvaldība. Ņemot vērā tās ģeogrāfisko izvietojumu pie Gaujas ietekas jūrā, pašvaldība jau savlaicīgi ieviesusi vairākus plūdu riska mazināšanas pasākumus – izbūvējot dambjus, sakārtojot novadkanālus, ieviešot monitoringa sistēmas un veicinot sabiedrības iesaisti. Šāda mērķtiecīga un ilgtermiņa pieeja demonstrē, kā vietējās pašvaldības var būtiski samazināt klimata izraisīto risku ietekmi uz iedzīvotājiem un infrastruktūru.
Plānotās regulējuma izmaiņas paredz stiprināt plūdu riska pārvaldības sistēmu valstī, veidojot vienotu izpratni par potenciāli applūstošajām teritorijām un nodrošinot efektīvu plūdu riska karšu izmantošanu. Ņemot vērā, ka lietusgāžu radītais plūdu apdraudējums kļūst arvien izteiktāks, īpaši pilsētās, šobrīd spēkā esošajās kartēs šāda veida riski nav atspoguļoti, jo trūkst precīzu novērtēšanas modeļu.
Tāpēc šobrīd tiek strādāts pie finansējuma piesaistes lietus izraisīto plūdu risku modelēšanai, lai šie dati tiktu tajās ietverti. Plūdu riska kartes vienlīdz tiks iekļautas Ministru kabineta noteikumos, tādējādi piešķirot tām juridisku spēku un nodrošinot vienotu pieeju applūstošo teritoriju noteikšanā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. Pavisam Latvijā ir 35 šādas teritorijas, plašāk plūdu riska novērtējumā 2025.–2030., kas apstiprināts ar KEM ministra rīkojumu.
Finansiāls atbalsts plūdu risku mazināšanā šobrīd plašāk tiek īstenoti Zemkopības ministrijas pārziņā esošā Atveseļošanās fonda ietvaros attiecībā uz lauku teritorijām. Tā finansējums paredzēts meliorācijas sistēmu atjaunošanai un stiprināšanai, kas ir būtiski lauksaimniecības zemju aizsardzībai pret plūdiem.
Lai sekmētu plašāku finanšu instrumentu pieejamību pašvaldībām, KEM šobrīd strādā pie atbalsta programmas pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, lai īstenotu pielāgošanās pasākumus pašvaldību teritorijās (apdzīvotās vietās) plūdu risku mazināšanai, novēršanai un pilsētas infrastruktūras noturības paaugstināšanai, sekmējot pielāgošanos klimata pārmaiņām. Programmas finansējums tiek lēsts līdz 40 milj. eiro, un paredzams, ka programma varētu būt pieejama 2026. gada pirmajā ceturksnī.
Lai nodrošinātu ātru un efektīvu upju tīrīšanu KEM, kā daļu no kopējās vides prasību pilnveides reformas, izstrādājis jaunus upju tīrīšanas noteikumus, kuri šobrīd tiesību aktu portālā ir skaņošanas stadijā. Noteikumos iestrādāta vides aizsardzības prasību standartizācija - t.i. - gadījumos, kur tas iespējams, prasības noteiktas ministru kabineta noteikumos, tādējādi ļaujot izvairīties no dažādu atzinumu un skaņošanu pieprasīšanas upju tīrīšanas brīdī. Šāda pieeja dod iespēju vienādot prasības valstī un vairāk pūles veltīt vides aizsardzības uzraudzībai, nevis dokumentācijas gatavošanai.
Ņemot vērā pieredzi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projektā, KEM ir ieviesusi arī koordinācijas mehānismu vētru un plūdu gadījumos. Šī mehānisma ietvaros KEM ik ceturksni tiekas ar pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (CAK) pārstāvjiem, kā arī organizē praktiskas mācības. Tajās tiek simulēti dažādi riska scenāriji un notiek labās prakses apmaiņa. Nesen šādas mācības notika maija vidū, iesaistot piecas pašvaldības – pa vienai no katra Latvijas reģiona. Arī turpmāk KEM plāno regulāri tikties un sadarboties ar speciālistiem, kas praksē nodarbojas ar plūdu risku novēršanu un mazināšanu.
