Civilmilitārās medicīnas mācības, kurās plecu pie pleca strādā Nacionālo bruņoto spēku mediķi un civilo ārstniecības iestāžu personāls, galvaspilsētā un tās apkaimē jau ir pazīstamas. 1. Rīgas brigāde katru otro gadu plašu mācību ietvarā, pilnveido starpinstitūciju sadarbību, reaģēšanas spējas un medicīniskās palīdzības sniegšanas efektivitāti dažādās krīzes situācijas un valsts apdraudējuma gadījumā. Ikreiz mācību uzdevumi tiek papildināti ar jauniem izaicinājumiem un plašāku koordinācijas uzdevumu spektru.
“Šādas mācības ir vitāli svarīgas mūsu valsts visaptverošās aizsardzības sistēmas stiprināšanai. Spēja efektīvi sadarboties Zemessardzes medicīnas personālam un civilajiem kolēģiem krīzes brīdī izšķirīga. Mēs augstu vērtējam civilo partneru iesaisti un profesionalitāti – pats galvenais ir izveidot uzticības pilnas attiecības un izpratni par katra lomu kopējā palīdzības sniegšanas ķēdē. Tas ir tas, kas reālā situācijā glābj dzīvības,” akcentē 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Normunds Baranovs.
“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenais uzdevums ir glābt dzīvības – gan ikdienas darbā, gan ārkārtas situācijās, kad katra sekunde ir izšķiroša. Šādu mācību laikā tiek radīta vide, kurā mēs ieraugām to, kā var ritēt notikumi neatkarīgi no mūsu plāniem, un kādi ir tie faktori, kas notikumā iesaistītajiem liek pieņemt neordinārus lēmumus un rīkoties, lai sniegtu palīdzību situācijās, kad ir liels cietušo skaits. Tā ir ārkārtīgi svarīga pieredze, lai mēs stiprinātu mūsu gatavību un sadarbību ar citiem dienestiem,” norāda NMPD direktore Liene Cipule.
Mācību scenārijos iekļautas masveida negadījumu simulācijas un pacientu evakuācija sarežģītos apstākļos, lai stresa situācijās pārbaudītu civilās un militārās medicīnas spēju robežas. Mācību dalībnieki praktizējas kopīgā resursu vadībā, informācijas apmaiņā un standartizētu medicīnisko procedūru pielietošanā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un saskaņotu pacientu aprūpes ķēdi no notikuma vietas līdz specializētai medicīniskajai palīdzībai.
“Lai civilās aizsardzības sistēma darbotos efektīvi, ir būtiski praksē pārbaudīt, kā darbojas iesaistīto dienestu savstarpējā sadarbība un rīcības algoritmi. Šādas mācības ļauj ne tikai identificēt uzlabojamos aspektus, bet arī stiprina izpratni par katras institūcijas lomu kopīgā reaģēšanas sistēmā. Mērķis ir viens – nodrošināt ātru, koordinētu un profesionālu rīcību, kas palīdz pasargāt cilvēku dzīvības un mazināt krīzes sekas,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvedis Ivars Nakurts.
“Praktiskas, starpinstitūciju sadarbībā balstītas mācības ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā stiprināt profesionālo sagatavotību darbam paaugstināta stresa un nenoteiktības apstākļos. Reālu krīzes situāciju laikā izšķiroša nozīme ir laikam, precizitātei un komandas darbam – tieši šie elementi “Panaceja 2025” ietvaros tiek mērķtiecīgi trenēti drošā, kontrolētā vidē, integrējot gan tehnoloģiskos, gan metodoloģiskos simulācijā balstītus mācīšanās risinājums. Tie ietver gan simulētu cietušo sagatavošanu lomām, gan cietušā simulācijas scenārija vadīšanu no incidenta vietas līdz ROLE1, ROLE2 vai ārstniecības iestādei, kā arī dažāda rakstura ievainojumu izstrādāšanu un sagatavošanu, piemēram, durtas un šautas brūces, galvas traumas, locītavu un kaulu lūzumus, ekstremitāšu amputācijas un apdegumus,” norāda MITC direktora vietniece Andreta Slavinska.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem. Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā katrai – gan valstiskai, gan nevalstiskai organizācijai, kā arī privātajam sektoram un iedzīvotājiem ir skaidri definēta loma krīzes situācijā, tostarp potenciālu militāro draudu jeb kara gadījumā.
Aicinām iepazīties ar informāciju par iespējām dienēt Zemessardzē tīmekļvietnes www.klustikaravirs.lv sadaļā “Dienests Zemessardzē”. Plašāku informāciju par dienestu var iegūt, zvanot uz tālruņa numuru 1811 vai rakstot uz e-pasta adresi: esizemessargs@mil.lv.
Zemessardzes kandidātam jābūt Latvijas pilsonim no 18 gadu vecuma, ar valsts valodas zināšanām un ar atbilstošu veselības stāvokli. Ar kandidātu prasībām var iepazīties Zemessardzes tīmekļvietnē.
