Apkopojot darba grupas ietvaros sniegtos prakses ziņojumus, kā arī izvērtējot saņemtos priekšlikumus iepirkumu jomas uzlabojumiem Finanšu ministrija (FM) turpmākai diskusijai piedāvāja divus publisko iepirkumu jomas attīstības variantus: 1) ieviest radikālas izmaiņas, kas nodrošinātu maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkumu pamatmērķiem, un nodrošinātu uzraudzību caur analītiku, KPI un references cenām, vai 2) saglabāt esošo situāciju, veicot prioritārus precizējumus un vienkāršojumus.
Ar pirmo scenāriju iepirkumu regulējums attiektos tikai uz iepirkumiem virs Eiropas Savienības (ES) noteiktajām līgumcenu robežām, savukārt visu iepirkumu pārraudzība tiktu nodrošināta, veicot ex post iepirkumu kontroli. Lai to veiktu, nepieciešams paredzēt pienākums zem ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām publicēt noteikta satura informāciju par iepirkumu plāniem un noslēgtajiem līgumiem/ faktiskiem izdevumiem.
Tāpat ierosinātas izmaiņas iepirkumu institucionālajā arhitektūrā, kur Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) kļūtu par centrālo vadības iestādi un infrastruktūras nodrošinātāju, uzturot Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu. Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) tiktu definēta kā kompetences centrs tikai IKT jomas iepirkumiem.
Centralizācija tiktu veidota atbilstoši pārvaldības līmenim – piemēram, pašvaldībām noteiktu pienākumu centralizēti pārvaldīt iepirkumu sistēmu, saglabājot brīvību izvēlēties modeli. Paplašināms arī centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts (piemēram, apdrošināšana, transports, mobilie sakari), un iespējams noteikt samaksu par kapitālsabiedrību sniegtajiem iepirkumu pakalpojumiem.
Lai mazinātu birokrātiju, ierosināts atcelt nacionālajos normatīvajos aktos ietvertās papildprasības (piemēram, Ministru kabineta noteikumus par zaļo iepirkumu), tos aizstājot ar vadlīnijām, vienlaikus saglabājot ES regulējumu nemainīgu.
Savukārt esošās sistēmas saglabāšanas scenārijā paredzēti pakāpeniski uzlabojumi bez būtiskām strukturālām izmaiņām. Tiktu paaugstināti minimālie līgumcenu sliekšņi, vienlaikus paredzot pienākumu zemsliekšņos publicēt noteikta satura informāciju, nodrošinot iepirkumu datus, saglabāt esošo institucionālo arhitektūru ar dalītu atbildību starp IUB un VDAA, turpinot divu iepirkumu IT sistēmu attīstību. Uzsvars tiek likts uz datu apkopošanu un analīzi, iepirkumu efektivitātes KPI ieviešanu pasūtītāju līmenī un labās prakses apmaiņu.
Abos attīstības scenārijos paredzēts pārskatīt pretendentu izslēgšanas noteikumus, piemēram, neizslēdzot “A” klases nodokļu maksātājus un dodot iespēju sakārtot saistības nodokļu jomā.
Piedāvātos scenārijus darba grupas dalībnieki izvērtēs līdz noslēdzošajai sanāksmei, kas paredzēta 4. jūnijā, kad diskusijas turpināsies un paredzēts nonākt līdz konkrēta scenārija izvēlei. Vadoties no izraudzītā scenārija, tiks gatavoti konkrēti priekšlikumi institucionālā ietvara un normatīvo aktu izmaiņām.
Ar visiem darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai sanāksmju materiāliem iespējams iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.
