Konferences vadmotīvs bija aicinājums uz drosmīgu, atbildīgu un līdzsvarotu pārmaiņu ceļu, diskutējot par divām atšķirīgām pieejām birokrātijas mazināšanā – deregulāciju un normatīvā regulējuma vienkāršošanu.
Pasākumu atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un LU rektors profesors Gundars Bērziņš, kurš uzstājās ar ievadreferātu. Ar priekšlasījumiem uzstājās arī Vidzemes Augstskolas (VA) vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš un Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas Risinājumu Institūta LaSER valdes priekšsēdētājs un LU profesors Daunis Auers. Viņi savās prezentācijās pievērsās gan aktuālajiem izaicinājumiem, gan piedāvāja iespējamos risinājumus birokrātijas mazināšanai Latvijā.
Eksperti ir vienisprātis: birokrātija, protams, ir nepieciešama, taču tās apjoms un sarežģītība nedrīkst kļūt par šķērsli efektīvai, uz rezultātiem vērstai valsts pārvaldei. Gan vēsturiskā, gan starptautiskā pieredze liecina, ka birokrātiju iespējams vienkāršot, ja vien tiek definēti skaidri mērķi un principi, iesaistītas kompetentas institūcijas un īstenota pārdomāta birokrātijas mazināšanas stratēģija.
LU rektors prof. Gundars Bērziņš skaidroja birokrātijas mehānismus un tās vietu valsts pārvaldē: “Jautājums nav tikai – cik daudz regulēt? Bet arī – cik daudz tas mums izmaksā? Birokrātijas izmaksas bieži netiek rēķinātas – tās slēpjas normatīvo aktu lapaspušu skaitā un cilvēkstundās, negatīvā izpausmē - neefektivitātē un zaudētās inovācijās.” Viņš uzsvēra, ka valsts pārvalde Latvijā ir izvēles priekšā: vai valsts pārvaldi balstām procesos vai principos, kas sniedz elastību. “Jo augstāks pārvaldības līmenis, jo svarīgāk vadīties pēc likuma gara, nevis burta,” uzsvēra G.Bērziņš.
VA pētnieks Dr.hist. Gatis Krūmiņš atgādināja, ka diskusija par birokrātijas samazināšanu Latvijā nav jauna. Viņš akcentēja, ka Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa sešgadu plāns 1938. gadā paredzēja virkni konkrētu birokrātijas vienkāršošanas pasākumu: “Jau toreiz tika uzsvērts, ka valsts iestādēs jāievieš vienveidīga, moderna grāmatvedība un jāatsakās no daudzo parakstu sistēmas.” Arī padomju laikā bijuši gadījumi, kad ministrijām uzdots veikt pārvaldes aparāta izdevumu samazināšanu. Taču “bieži reformas paliek tikai uz papīra – bez konkrētiem rezultātiem”.
Domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs LU prof. Daunis Auers, iezīmējot debirokratizācijas starptautisko dimensiju, akcentēja, ka būtiskākie soļi birokrātijas mazināšanā sākas ar skaidru funkciju definēšanu un pārvaldības mērķu sasaisti ar valdības prioritātēm: “Debirokratizācija nav tikai administratīvs uzdevums – tā ir stratēģiska izvēle, kas prasa vadību, kas nebaidās pārskatīt sistēmu līdz pašiem pamatiem. Mūsu mērķis ir atbildēt uz vienkāršu jautājumu – vai šī funkcija sabiedrībai tiešām ir vajadzīga? Un ja jā – vai to var izdarīt labāk?” Prof. Auers norādīja, ka rezultātus iespējams sasniegt tikai tad, ja pārvalde pati spēj būt atklāta, kritiski izvērtē savus uzdevumus un balstās datos.
Ekspertu prezentācijas mijās ar diskusijām biedrības “Latvijas formula 2050” valdes locekļu, “Latvijas Mobilais Telefons” prezidenta Jura Bindes un LU Padomes priekšsēdētāja profesora Mārča Auziņa, vadībā. Aicinātie konferences dalībnieki - zvērināts advokāts Lauris Liepa, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Iveta Reinholde, sava laika Valsts prezidents un ārsts Valdis Zatlers, LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) zinātņu prodekāns Toms Ķencis un pētnieks, filozofs Kaspars Eihmanis, “Baltic Studies Centre” vadošais pētnieks Tālis Tisenkopfs, “Prudentia” dibinātājs Ģirts Rungainis un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs - sarunājās par sabiedrības uzticēšanos birokrātiskajām institūcijām, ierēdniecības atbildību un normatīvā regulējuma robežām, kā arī par sabiedrības iesaistes iespējām, pašregulācijas potenciālu un ekonomiskajiem ieguvumiem no mazāk birokrātiskas pārvaldes.
Konferences noslēgumā “Latvijas formula 2050” valdes locekļi Laimdota Straujuma, Ieva Tetere un Andris Nātriņš apkopoja diskusiju galvenās atziņas, uzsverot nepieciešamību pēc uz cilvēku orientētas pārvaldes, kur forma nekļūst par prioritāti pār saturu. “Tieši šādi jautājumi – cik daudz cilvēkstundu prasa normatīvu izpilde? Cik tas maksā iedzīvotājiem un uzņēmējiem? – palīdz saprast, kur birokrātija kļūst par slogu, un kur – par sabiedriskās kārtības balstu,” viņi norādīja.
Konference apliecināja, ka diskusija par birokrātiju Latvijā ir dzīva un aktuāla – un ceļš uz efektīvāku valsts pārvaldi ved caur drosmīgu, bet pārdomātu reformu īstenošanu.
