Visstraujāk pieaudzis sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars. Pēdējais tautas skaitīšanas gads, kad vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars bija augstāks nekā sieviešu, ir 1979. gads, kad 8,6% vīriešu un 7,6% sieviešu (16 un vairāk gadu vecumā) bija ar augstāko izglītību. 2024. gada sākumā 24,4% vīriešu un 36,9% sieviešu 15 un vairāk gadu vecumā bija ar augstāko izglītību.
Centrālās statistikas pārvaldes infografika.
Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt
2024. gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,4% no 861 tūkstoša nodarbināto vecumā no 15 gadiem bija ar augstāko izglītību. Gada laikā īpatsvars ir pieaudzis par 0,7 procentpunktiem. 22,7% nodarbināto bija maģistra grāds*, bakalaura grāds – 14,2%, koledžas izglītība – 3,8% un doktora grāds – 0,7%. Vidējā izglītība bija 38,4% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 12,4 %, pamatskolas izglītību – 7,4%, sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto.
Centrālās statistikas pārvaldes infografika.
Augstākais nodarbinātības līmenis Mārupes, Ķekavas, Ādažu, Ropažu un Salaspils novados
2024. gada sākumā starp 1,5 milj. iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem 861 tūkstotis jeb 54,6% bija nodarbināti. No valstspilsētām augstākais nodarbinātības līmenis bija Rīgā un Valmierā – 57%, kam seko Ogre (56,4%), Jelgava (55,6%), Jūrmala (53,9%), Liepāja (53,5%), Jēkabpils (51,5%), Ventspils (51,3%), Rēzekne (50,5%), Daugavpils (48,6%).
Centrālās statistikas pārvaldes infografika.
Augstākais nodarbinātības līmenis (virs 60%) ir Mārupes novadā (64,6%), Ķekavas (63,0%), Ādažu (62,6%), Ropažu (61,6%) un Salaspils (60,2%) novados 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū.
Nodarbinātības līmenis starp 55–60% ir tādos novados kā Olaines (59,3%), Siguldas (59,0%), Saulkrastu (57,6%), Ogres (56,9%), un Cēsu (55,1%).
Lielā daļā novadu nodarbinātības līmenis ir starp 50–55%. Tie ir Jelgavas (54,9%), Smiltenes (54,7%) Valmieras (54,3%), Tukuma (53,4%), Bauskas (52,8%), Dienvidkurzemes (52,6%), Gulbenes (52,4%), Dobeles (51,8%), Saldus (51,8%), Ventspils (51,2%), Limbažu (51,1%), Kuldīgas (51,0%), Talsu (51,0%), Jēkabpils (50,9%), Madonas (50,8%), Aizkraukles (50,5%) un Alūksnes (50,3%) novadi.
Zemākais nodarbinātības līmenis (zem 50%) ir Preiļu (49,6%), Balvu (49,5%), Varakļānu (48,9%), Līvānu (48,7%), Rēzeknes (47,4%), Valkas (47,3%), Augšdaugavas (46,4%), Krāslavas (44,6%), Ludzas (44,5%) novados.
Puse no Jūrmalā dzīvojošajiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem – ar augstāko izglītību
Rīgas reģionā dzīvo visvairāk nodarbināto ar augstāko izglītību – 48,7%, tam seko Vidzemes reģions – 35,6%, Latgales – 35,2%, Zemgales – 33,6%, Kurzemes – 33,5%.
No valstspilsētām augstākais īpatsvars ar augstāko izglītību ieguvušajiem nodarbinātajiem ir Jūrmalā – 50,0%, kam seko Rīga (48,4%), Ogre (43,7%), Jelgava (42,7%), Rēzekne (41%), Daugavpils (40,6%), Valmiera (40,2%), Liepāja (37,5%), Ventspils (37,0%), Jēkabpils (33,9%).
Metodoloģiskie skaidrojumi
* Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
