Dokumenta izstrāde izriet no jaunā Eiropas Savienības (ES) tiesiskā regulējuma ekonomikas pārvaldības jomā. FSP un tā Progresa ziņojums būtībā aizstāj iepriekš ikgadēji gatavoto Stabilitātes programmu (SP) un Nacionālo reformu programmu.
Viens no negatīvajiem riskiem ir tirdzniecības tarifu eskalācija, kas ierobežotu ekonomikas izaugsmi galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs un, mazinot pieprasījumu pēc Latvijas eksporta, atstātu negatīvu ietekmi uz eksporta attīstību. Vienlaikus arī ģeopolitiskā nenoteiktība ierobežotu investīciju aktivitāti un patērētāju konfidenci, mazinot arī iekšzemes pieprasījumu. Tirdzniecības tarifu kari un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās vienlaikus veicinātu arī straujāku cenu pieaugumu, kas liktu Eiropas centrālajai bankai palēnināt vai atteikties no procentu likmju tālākas samazināšanas, kas papildus bremzētu ekonomikas izaugsmi.
ASV paziņojums par 20% muitas tarifu ieviešanu importam no ES dod pamatu palielināt varbūtību pesimistiskā scenārija realizācijai. No otras puses, augstā nenoteiktība ASV politikā var veicināt relatīvās priekšrocības ES, kā drošai jurisdikcijai ieguldījumiem un stiprināt eiro starptautisko lomu. Šie apstākļi ļauj secināt, ka šoreiz Progresa ziņojuma prognozes ir ar daudz augstāku nenoteiktību nekā iepriekšējos gados.
Progresa ziņojumam ir divi uzdevumi. Pirmkārt, informēt par FSP uzņemto fiskālo saistību izpildi un progresu FSP strukturālās daļas izpildē, proti, par pasākumiem, reformām un investīcijām, kas tiek īstenotas, lai izpildītu 2019.-2024. gadu periodā Latvijai adresētās ES Padomes valstu specifiskās rekomendācijas un ES kopīgās prioritātes. Otrkārt, Progresa ziņojumā, tāpat kā agrāk SP, tiek sniegtas makroekonomiskās un fiskālās prognozes un, pamatojoties uz tām, pēc spēkā esošajiem fiskālajiem nosacījumiem tiek noteikti strukturālās bilances mērķi un fiskālā telpa, kalpojot par pamatu lēmumiem par iespējamajiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.
2024. gadā bija vērojama ekonomikas lejupslīde, kuru noteica galvenokārt zemā ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, kur attīstības tempus joprojām bremzēja gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tam sekojušais cenu kāpums, gan joprojām augstās procentu likmes. Saspringtā ģeopolitiskā situācija, augstā nenoteiktība un nedrošība par nākotni kavēja iekšzemes pieprasījuma pieaugumu. Savukārt, vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis rādītājs ir par 0,5 procentpunktiem zemāks, nekā prognozēts, sagatavojot FSP. To pamatā noteica lielāki ieņēmumi un mazāki faktiskie izdevumi – gan ES fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām.
Progresa ziņojums ir sagatavots atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm 2025.-2029. gadam, un tajā sniegta informācija par aktualizētajām vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm šim periodam. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2028. gadam šā gada 12. februārī apstiprināja Latvijas neatkarīgā fiskālā institūcija – Fiskālās disciplīnas padome.
FM izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.-2029. gadam paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanos ar mērenu izaugsmi 2025. gadā, kad prognozēts 1,2% IKP pieaugums, izaugsmes paātrināšanās tiek prognozēta nākamajos gados (līdz 2,1% 2026. gadā un turpmāk līdz 2,2%). Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nodrošinās gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieaugums, kā arī intensīvāka ES fondu investīciju ieguldīšana un straujāks eksporta kāpums.
FM prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad būs 2,5%, salīdzinot ar 1,3% 2024. gadā, ņemot vērā straujāk pieaugušās pārtikas cenas Latvijā un atsevišķu energoresursu cenas pasaules tirgū, kas ar laika nobīdi atstās ietekmi arī uz siltuma un gāzes apgādes tarifiem. 2026. gadā inflācija varētu nedaudz noslīdēt līdz 2,2% līmenim, bet pēc tam laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Atbilstoši atjaunotajam makroekonomiskās attīstības scenārijam, ir aktualizētas ieņēmumu un izdevumu prognozes. Kopskatā ar budžeta izpildes tendencēm 2024. gadā un 2025. gada pirmajos mēnešos, kā arī ar vispārējās valdības sektora komersantu iesniegtajām prognozēm par to saimnieciskās darbības rezultātu ietekmi uz bilanci tās ņemtas vērā, aktualizējot fiskālās prognozes 2025. gadam un vidējam termiņam.
2025. gada vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1 320 miljonu eiro jeb 3,1% no IKP apmērā, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2025. gada budžeta likumā, galvenokārt zemākas ekonomiskās izaugsmes un attiecīgi zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ.
Ņemot vērā vājākas prognozētās ekonomikas izaugsmes rezultātā plānotos zemākus ieņēmumus, kā arī pieaugošos izdevumus (gan sociāla rakstura izdevumiem, gan atlīdzībai, gan valsts parāda apkalpošanai, gan investīciju projektu ieviešanai), vispārējās valdības budžetā pie nemainīgas politikas tiek prognozēts deficīts – 2026. gadā 3,0% no IKP, 2027. gadā 3,2% no IKP, 2028. gadā 2,8% no IKP un 2029. gadā 2,3% no IKP, divus gadus pārsniedzot pārmērīga deficīta robežvērtību 3% no IKP.
Atbilstoši definētajiem ES un nacionālajiem fiskālajiem nosacījumiem pie šā brīža prognozēm tiek novērtēta indikatīvā 2026.-2028. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa. Tā visā vidējā termiņā saglabājas negatīva: 2026. gadā -22,9 miljoni eiro, 2027. gadā -202,6 miljoni eiro, 2028. gadā -292,4 miljoni eiro un 2029. gadā -420,7 miljoni eiro.
Izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, šā gada augustā Ministru kabinetā tiks izskatītas aktualizētas makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins. Tomēr jau pašlaik iezīmējas, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.
