Ministrs iepazīstināja ar Latvijas skatījumu uz četrām prioritātēm ES daudzgadu budžeta kontekstā – tās ir drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un pārrobežu satiksmes infrastruktūras savienojamība. Abas puses bija vienisprātis, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā pēc 2027. gada aktuālo ES jautājumu risināšanai nepieciešama cieša dalībvalstu sadarbība un atbilstošs finansējuma palielinājums, lai varētu atbildēt uz pieaugošajiem izaicinājumiem gan drošības, gan ekonomikas noturības jomā.
Diskusiju gaitā puses pārrunāja arī ģeopolitiskos jautājumus, kas pēdējos gados būtiski mainījuši gan Latvijas, gan plašākas ES ekonomikas struktūru. Kā uzsvēra ministrs, Krievijas agresīvā politika ir piespiedusi Latviju pārorientēt savus tirdzniecības virzienus, savukārt šī brīža nenoteiktība, ko rada ASV sniegtā informācija par tarifiem rada papildu izaicinājumus ES ekonomikas stabilitātei un izaugsmei.
Runājot par aizsardzību, A. Ašeradens uzsvēra, ka Latvija virzās uz 5% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. “Latvija ir Eiropas Savienības ārējās robežas valsts, un strādājam savu aizsardzības spēju stiprināšanai. Vienlaikus ir skaidrs – Eiropai ir nepieciešama sava drošības infrastruktūra un jāattīsta vietējā militārā industrija. Tādēļ ar Francijas vēstnieku pārrunājām arī jautājumus par valstu iespējamu sadarbību militārās industrijas jomā,” uzsvēra finanšu ministrs.
Sarunas gaitā tika pārrunātas arī plašākas Eiropas līmeņa iniciatīvas, piemēram, investīciju un uzkrājumu savienības izveide, lai efektīvāk mobilizētu Eiropas kapitālu un nodrošinātu gan labklājību, gan drošību ilgtermiņā.
