PVA stiprināšanas plāns un atbalsta mehānismi izstrādāti sadarbībā ar profesionālajām asociācijām, vienlaikus izaicinājumi dažādos reģionos atšķiras. Tādēļ būtiskas ir klātienes sarunas, lai kopīgi – valsts, pašvaldības un ģimenes ārsti – vienotos, kā sadarbojoties var uzlabot primārās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Ministrs uzsvēra, ka primārās veselības aprūpes stiprināšana un ģimenes ārstu piesaiste reģionos ir viena no ministrijas prioritātēm. Pagājušajā gadā apstiprinātais Primārās veselības aprūpes stiprināšanas plāns paredz īstenot virkni pasākumu: ir paaugstināts ārstu prakšu uzturēšanas maksājums, ieviesta samaksa par ārsta aizvietošanu prombūtnes laikā, piešķirts finansējums papildu darbinieka algošanai, pilnveidota lauku piemaksas noteikšana praksēm reģionos, izveidots metodiskās vadības institūcija ģimenes medicīnā ar mērķi pilnveidot primāro veselības aprūpi. Šogad turpinās darbs pie rezultatīvo rādītāju izstrādes primārajai veselības aprūpei, kā arī jauno ārstu piesaistes valsts apmaksātajai medicīnai un ārstu motivēšanas darbam reģionos. Veselības ministrija īsteno projektu “Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumi”, kura ietvaros izpildot nosacījumus ārstniecības personas var saņemt vienreizēju kompensāciju, kā arī pieejams ES struktūrfondu atbalsts ārstu prakšu infrastruktūras uzlabošanai.
Diskusijā ģimenes ārsti tika iepazīstināti ar metodiskās vadības institūcijas ģimenes medicīnā šā gada darba plānu, īpaši akcentējot pakalpojumu kvalitātes pārraudzības sistēmas izveidi un klīnisko vadlīniju aktualizēšanu. Šogad paredzēts aktualizēt klīniskās vadlīnijas II tipa cukura diabēta pacientu uzraudzībai, pacientu pieredzes novērtēšanas anketas izstrādi (PREM), prakses pienākumu pārskatīšanu, tostarp profilaktisko apskašu biežuma un satura izvērtēšanu. Viens no darbības virzieniem ir arī jaunu pakalpojumu sniegšanas modeļu ieviešana un izvērtējums, attīstot ģimenes ārstu sadarbības un kopprakšu modeli.
Diskusijas dalībnieku vienojās, ka līdz šā gada beigām Veselības ministrija un NVD radīs risinājumu ģimenes ārstu lauku piemaksai, kā arī samazinās birokrātiju, atvieglojot ģimenes ārstu slodzi. Savukārt ģimenes ārsti uzlabos pacientu apmeklējuma aptveri un nodrošinās vismaz 3 hronisko diagnožu pacientu datu savadīšanu E-veselības portālā. Savukārt pašvaldības kopā ar ministriju un RSU proaktīvi uzrunās jaunos ārstus darbam reģionos.
Tikšanās laikā par izcilu darbu un visvairāk izpildītiem kvalitātes novērtēšanas kritērijiem ar Pateicības rakstu tika apbalvoti labākie Latgales ģimenes ārsti Silva Kairiša un Anna Sivačova. Pateicības rakstu saņēma arī jaunais ģimenes ārsts Māris Skutelis par enerģisku darbu un prakšu pārņemšanu Preiļu pilsētā un pagastos.
Latgales reģionā strādā 140 ģimenes ārsti, kas aprūpē vairāk nekā 230 tūkstošus pacientus. 2025. gadā 15 ģimenes ārsta prakses jau ir izrādījušas gatavību slēgt līgumu ar rezidentiem, lai nodrošinātu darba vietas apmācības laikā. Ģimenes ārstu specialitātē ik gadu tiek nodrošināts lielākais skaits valsts finansētu rezidentūras vietu – 2025. gadā tās būs 48 vietas jeb 16% no kopējā apjoma. Valdībā pieņemtā Veselības darbaspēka attīstības stratēģija iezīmē redzējumu, kā stiprināt personālu reģionos, uzsverot pašvaldību un darba devēju lomu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.
Veselības ministrija sadarbībā ar nozari turpinās attīstīt primārās aprūpes sistēmu, īpaši reģionos, kur izaicinājumi ir visizteiktākie – gan cilvēkresursu piesaistē, gan pakalpojumu pieejamībā.
