Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Ņemot vērā mutes un nagu sērgas izplatības pieaugumu Eiropā, mēs rīkojamies savlaicīgi un koordinēti. Tad, kad sērga būs pie Latvijas robežas, būs par vēlu sasaukt sēdes. Tāpēc tas tiek darīts tagad – lai visi būtu gatavi nekavējoties reaģēt. Slimība Latvijā pašlaik nav konstatēta, bet tās izplatība reģionā skaidri norāda – mums jābūt gataviem operatīvi rīkoties jebkurā brīdī, tāpēc šodien ar dienestiem izstrādājām turpmākās rīcības plānu. Kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu un sadarbībā ar citām institūcijām esam pastiprinājuši biodrošības pasākumus un uzraudzību dzīvnieku novietnēs. Mūsu prioritāte ir aizsargāt Latvijas lauksaimniekus un lopkopības nozari, kā arī maksimāli samazināt infekcijas ievazāšanas riskus un sliktākajā gadījumā ierobežot slimības izplatību un operatīvi tikt galā ar sekām.”
MNS ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība. Uzliesmojuma gadījumā slimība var nopietni ietekmēt lopkopības nozari, negatīvi ietekmējot reģionālo un starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus finansiālos zaudējumus. Šobrīd Eiropā konstatēti desmit MNS uzliesmojumi – četri Ungārijā un seši Slovākijā. Latvijā MNS pēdējo reizi tika konstatēta 1987. gadā.
PVD aktīvi seko līdzi informācijai slimības skartajās Eiropas valstīs un veic preventīvos pasākumus – pastiprina uzraudzību lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs un liellopu savākšanas centros, pārbaudot transportlīdzekļu tīrību un dezinfekciju pirms dzīvnieku iebraukšanas, kā arī atgādina lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem par biodrošības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu dzīvniekus no saslimšanas.
Lai gan šobrīd MNS konstatēta salīdzinoši tālu no Latvijas, tās izplatīšanās dinamika liecina par nepieciešamību būt gataviem ieviest papildu drošības pasākumus, tajā skaitā, uz Lietuvas–Latvijas robežas, nodrošinot iebraucošā autotransporta dezinfekciju.
Šodien Krīzes vadības padome vienojās, ka Latvija kopā ar Baltijas valstīm un Poliju ir jāveic saskaņoti preventīvi pasākumi, piemēram, pastiprinātas sanitārās un veterinārās pārbaudes uz iekšējās robežas. Savukārt, slimības uzliesmojuma gadījumā jāīsteno MK 02.08.2005. noteikumos Nr. 582 “Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība” un Valsts civilās aizsardzības plāna (MK 26.08.2020. rīkojums Nr. 476) 9. pielikumā un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos noteiktie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi. Vienlaikus efektīvai rīcībai slimības uzliesmojuma gadījumā ir nepieciešama arī visu iesaistīto iestāžu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, pašvaldības institūciju u. c. iestāžu ātra un profesionāla sadarbība.
Krīzes vadības padome nolēma, ka MNS izplatīšanās ir vērtējama kā ārkārtas apstākļi, tāpēc PVD iepirkumiem, kas paredzēti slimības apturēšanai un kontrolei, var piemērot sarunu procedūru atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. apakšpunktam.
PVD, ja nepieciešams, būs iespēja izmantot normatīvajos aktos noteikto kārtību, lai iesaistītu juridisko vai fizisko personu resursus slimības izplatības ierobežošanai, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu uzdevumu īstenošanai.
Pašvaldībām, ja nepieciešams, pēc PVD pieprasījuma būs pienākums ierobežot personu pulcēšanos un pārvietošanos, bet Valsts policijai būs jāsniedz atbalsts minēto ierobežojumu kontrolē.
Papildus izdevumu gadījumā nozaru ministriem noteiktā kārtībā būs jāiesniedz valdībā izskatīšanai rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.
