Apspriestie priekšlikumi skar gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, gan arī publisko pārvaldi.
Tā, piemēram, tiek rosināts, ka iedzīvotājiem līdzās e-adresei būtu iespēja reģistrēt arī savu bankas konta numuru norēķiniem ar valsti. Tas palīdzētu atteikties no dažādiem iesniegumiem, piem., par slimības pabalsta piešķiršanu, iedzīvotāja ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanu u. tml., jo iestādei uzreiz būtu zināms, uz kādu bankas konta numuru pārskaitāms konkrētais pabalsts, līdzekļu atmaksa vai cits maksājums. Šī līdzekļu pārskaitīšana uz iedzīvotāja kontu notiktu automātiski, līdzko personai rastos tiesības uz attiecīgo pabalstu.
Tiek arī apspriesta iespēja vienkāršot informācijas nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Lai to nodrošinātu, čeki par veselības aprūpes vai izglītības jomas pakalpojumiem VID būtu jānodod e-kvīts formātā. Tas nozīmē, ka pēc pakalpojuma apmaksas uzreiz automātiski tiks nosūtīta e-kvīts VID. Attiecīgi iedzīvotājam vairs nebūtu jākrāj čeki un tie manuāli jāpievieno EDS sistēmā, lai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju VID, saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem.
Atsaucību guvis arī priekšlikums vienkāršot privāto būvju siltināšanas procesu. Šobrīd nepieciešamo atļauju, saskaņojumu saņemšana un dokumentu kārtošana paģēr nesamērīgi ilgu laiku un proporcionāli lielus izdevumus no kopējā projekta budžeta. Pārskatot un samazinot šīs procedūras, samazināsies ne tikai patērētais laiks, bet arī nepieciešamās izmaksas, tādējādi arī ātrāk būs jūtama veikto ieguldījumu atdeve.
Attiecībā uz uzņēmējiem viens no ierosinājumiem ir mainīt līdzšinējo praksi un pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieprasījuma vairs nesniegt tai tos pašus datus, kas jau iesniegti VID. Turpmāk CSP nepieciešamos datus pati iegūtu no VID. Tikai gadījumā, ja saņemtie dati būtu nepietiekami statistikas veidošanai, CSP no uzņēmējiem prasītu papildu informāciju. Tāpat CSP sadarbībā ar iestādēm un nozaru politiku veidotājiem būtu gatava pārskatīt arī citus datus, ko tā pašlaik iegūst no uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai veidotu dažāda veida statistiku.
Tāpat plānots atvieglot informācijas iegūšanu par darba drošību un aizsardzību. Līdz šim materiāli par darba aizsardzību izkliedēti vairākās vietnēs, un darba devējs, iepazīstoties ar vienas vietnes saturu, nevar būt drošs, ka iepazinies ar visu nepieciešamo informāciju. Lai šo situāciju mainītu, plānots visu darba devējam un arī darba ņēmējiem aktuālo informāciju publicēt vienuviet, šo adresi arī aktīvi popularizējot.
Ierosināts vienkāršot atbilstošo MK noteikumu saturu, standartizēt pieteikumu veidlapas, izstrādāt vienādotas iesniegumu sagataves, lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu ar ALTUM atbalstu.
Rīcības grupas dalībnieki ir vienisprātis, ka nepieciešams vienkāršot arī informācijas iesniegšanu dažādos uzņēmuma attīstības posmos. Plānots padarīt vienkāršāku datu aizpildes formu, lai reģistrētu uzņēmumu, un šo procesu padarīt pilnībā digitālu. Tāpat arī situācijā, kad uzņēmums beidz darbību, tam slēguma finanšu pārskatu vairs nebūtu nepieciešams iesniegt gan Uzņēmumu reģistrā (UR), gan VID. Veicot nepieciešamos tehniskos pilnveidojumus sistēmās, UR šos datus iegūtu no VID.
Tiek izskatītas arī iespējas mazināt birokrātiju pašā valsts pārvaldē. Lai samazinātu patērējamo laiku un finanšu līdzekļus saziņai pa pastu, tiks veicināta e-adreses lietošana oficiālai saziņai tiem, kam tā jau ir noteikta kā obligāta. Reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, to e-adrese tiktu aktivizēta automātiski. Jau reģistrētajiem tiktu noteikts pārejas periods, kurā pašiem aktivizēt e-adresi.
Tāpat arī apspriesta un darba grupas atbalstu guvusi birokrātijas mazināšana publisko iepirkumu procedūrā, tostarp paaugstinot jau vairāk nekā pirms astoņiem gadiem noteiktās līgumcenu robežvērtības. Pārsniedzot šīs robežvērtības, veicama publiskā iepirkuma procedūra, kas pieprasa laika resursu gan no pasūtītāja puses, gan no iepirkuma pretendentu puses.
Tika apspriesti arī citi priekšlikumi, bet rīcības grupa vienojās, ka šīs nedēļas laikā iezīmēto prioritāšu sarakstā veiks precizējumus, papildinājumus informācijā un tos plānots prezentēt valdībai 22. aprīļa sēdē.
Vienlaikus jāatzīmē, ka problēmjautājumi, kas ir identificēti rīcības grupas darbības laikā, bet netiks iekļauti priekšlikumu sarakstā, tāpat tiks risināti – ārpus birokrātijas mazināšanas rīcības grupas formāta, ministrijās.
