Vardarbība mūsdienās kļuvusi par pašsaprotamu mūsu ikdienas sastāvdaļu – to redzam gan uz ielas, gan sociālajos medijos, gan arī klasēs, starpbrīžos un skolas gaiteņos. Vardarbība kļuvusi arī par izklaides satura daļu – filmās, seriālos un datorspēlēs bieži tiek rādīts, ka panākumi sasniedzami ar vardarbību, nevis sadarbību vai cieņu. Arī ģeopolitiskais konteksts atgādina, cik būtiski ir mācīt jaunajai paaudzei empātiju, atbildību un prasmi veidot cieņpilnas attiecības.
Konferenci atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka drošība skolā nav tikai fiziskas vides jautājums – tā ir attiecību mikropasaule, kurā nozīme ir uzticēšanās klimatam, piederības izjūtai un mērķtiecīgam kopienas darbam. Ministre norādīja, ka digitālās tehnoloģijas un sociālie mediji var vājināt empātiju un padarīt vardarbību skolēnu vidē šķietami pieņemamāku. Viņa arī uzsvēra, ka KiVa programmas klātbūtne skolās jau ir jūtama un novērtēta, un pateicās visiem par ieguldīto darbu.
FOTO: Paula Čurkste, Valsts kanceleja.
Ar uzrunu uzstājās arī Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks, kurš uzsvēra, ka tikai ar neatlaidību, kopīgu sistemātisku darbu, darbojoties plecu pie pleca, mēs varēsim nodrošināt bērniem drošu vidi skolās.
Konferences centrā bija KiVa bulinga novēršanas programma, kas Latvijā šobrīd tiek īstenota 176 skolās. Programma balstīta uz trīs līmeņu pieeju – profilaksi, intervenci un monitoringu – tās efektivitāte apliecināta ilgtermiņa pētījumos.
FOTO: Paula Čurkste, Valsts kanceleja.
Pasākuma pirmajā daļā uzstājās profesore Kristina Salmivalli (Christina Salmivalli), viena no KiVa programmas izstrādātājām un vadošā pētniece Turku Universitātē, Somijā. Viņa iepazīstināja ar datiem par KiVa ietekmi Somijā un uzsvēra, ka programmas mērķis nav tikai palīdzēt cietušajiem vai pāridarītājiem, bet galvenokārt mainīt klases atmosfēru, lai bulings netiktu tolerēts. Viņa norādīja, ka bērni redz, kas notiek un ko pieaugušie dara vai nedara – tā veidojas uzvedības normas.
Prezentācijā Kristina dalījās ar pētījumu datiem, kuros redzams, ka bērni, kuri mācās klasēs ar augstāku līdzjūtības un drošības līmeni, retāk iesaistās bulingā arī pusaudžu vecumā. Viņa arī uzsvēra, ka nozīmīgākais efekts rodas, strādājot ar “klusajiem vērotājiem” – bērniem, kuri redz pāridarījumu, bet neiesaistās. “Brīnišķīgi, ka Latvija pievienojās valstīm, kuras ieviesa KiVa programmu. Redzu, ka cilvēki, kuri ar to strādā šeit, ir ļoti motivēti – un tieši šāda apņēmība bieži vien ir galvenais programmas panākumu nosacījums,” uzsvēra K. Salmivalli.
Katja Linnaranta, KiVa programmas koordinatore Somijā, iepazīstināja ar jaunāko programmas papildinājumu – mācību materiālu par intīmo robežu pārkāpumu atpazīšanu un novēršanu skolās. Viņa uzsvēra, ka šis materiāls tapis, reaģējot uz skolu pieprasījumu pēc praktiska atbalsta, un balstīts gan starptautiskos pētījumos, gan skolu pieredzē. Bērni bieži vien nespēj formulēt savas robežas vārdos, tāpēc pieaugušajiem jābūt proaktīviem, uzsākot sarunas par ķermeni, privātumu un piekrišanu. “Pieaugušajiem ir jāspēj būt pieejamiem. Mums nav jābūt psihologiem, lai kļūtu par uzticamu cilvēku bērnam, kurš saskaras ar robežu pārkāpumiem – mums jāspēj dzirdēt, jautāt un reaģēt,” uzsvēra K. Linnaranta.
Asociētā profesore Dita Nīmante pievērsās vardarbības mazināšanai kā daļai no ilgtspējīgas skolu attīstības. Viņas uzstāšanās aicināja domāt par prevenciju kā ikdienas kultūru, kas izpaužas attiecībās, uzvedībā un vērtībās. Viņa akcentēja, ka iekļautības, attiecību un drošības jautājumiem jābūt daļai no mācību satura un audzināšanas darba, sākot jau no pirmajām klasēm. Šāda pieeja palīdz veidot vidi, kur attiecību kvalitāte un vērtību izglītība kļūst par ikdienas normu, nevis ārkārtas risinājumu. Tostarp tika norādīts, ka skolās joprojām pastāv stereotipi, kas ietekmē bērnu savstarpējās attiecības un piederības sajūtu.
Ar savu praktisko skatījumu dalījās arī Līga Bērziņa, uzvediba.lv vadītāja. Viņa uzsvēra, cik būtiska ir skolotāju spēja pamanīt bulinga signālus agrīni un rīkoties laikus. “Droša vide skolā neveidojas no kampaņām – tas ir sistemātisks, zinoša skolas kolektīva darbs katru dienu un katru stundu. Tā nav vienreizēja akcija vai pasākumu sērija, bet gan nepārtraukts process, kas prasa apzinātu un mērķtiecīgu rīcību no katra pedagoga un skolas darbinieka,” uzsvēra L. Bērziņa.
Konferences turpinājumā notika paneļdiskusija, kurā piedalījās dažādu jomu pārstāvji no skolu vadības līdz skolēniem un politikas veidotājiem. Sarunā tika meklētas atbildes uz jautājumiem par atbildību bulinga gadījumos, par to, kā bērnam nepalikt vienatnē pāridarījuma situācijā, un kā pieaugušais var kļūt par uzticamu atbalsta personu. Diskusijā izkristalizējās atziņa par bulinga novēršanu kā kopdarbu, kas balstās vērtībās, uzticībā un vienotā rīcībā. Jaunieši uzsvēra, ka iespēja mācīties par attiecībām un drošību caur spēlēm un interaktīvām metodēm palīdz labāk izprast un iesaistīties situāciju risināšanā.
FOTO: Paula Čurkste, Valsts kanceleja.
Otrajā daļā konferences dalībnieki klātienē piedalījās praktiskās darbnīcās, kurās iepazina metodes cieņpilnas skolas vides veidošanai – no starpbrīžu uzraudzības un drāmas metodēm līdz efektīvai sadarbībai ar vecākiem. Darbnīcas sniedza iespēju gan reflektēt, gan iegūt praktiskus rīkus ikdienas darbam.
Konference atgādināja: drošība skolā nav vienas dienas projekts – tā ir ikdienas izvēle, kas sākas ar spēju sadzirdēt, nostiprinās uzticēšanās attiecībās un turpinās praksē. KiVa programma piedāvā konkrētus rīkus, taču galvenais pārmaiņu virzītājspēks vienmēr būs cilvēki – viņu attieksme, kompetence un gatavība iestāties par cieņpilnu vidi katram bērnam.
Pasākums tika organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.6.7/1/24/I/001 “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai (1. kārta)” ietvaros.
