Valsts kancelejas rīkotajā uzņēmēju diskusijā “Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsme” sprieda par izvēlēm, kas noteiks ekonomikas attīstību nākamajās desmitgadēs, un lēmumiem, kas jāpieņem jau tuvākajos gados.
Ministru prezidente Evika Siliņa diskusiju atklāja ar skaidru vēstījumu: “Latvijas nākotne 2050. gadā būs atkarīga no mūsu spējas pārvarēt iekšējos strīdus un būt vienotiem. Ja būsim saliedēti kopīgam mērķim, mēs spēsim pieņemt nepieciešamus, bet sarežģītus lēmumus demogrāfijā, izglītībā un ekonomikā, lai veidotu Latviju par nacionāli stipru, starptautiski konkurētspējīgu valsti, kas spēj parūpēties par savu drošību.”
Attēlā: Ministru prezidente Evika Siliņa 22.05.2026. piedalās uzņēmēju diskusijā “Latvijas ilgtermiņa tautsaimniecības attīstība”.
FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
No lēnas izaugsmes uz izrāvienu
Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš iepazīstināja ar Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem, kas palīdz izvēlēties kopīgu virzienu globālās nenoteiktības apstākļos. Viņš uzsvēra, ka Latvijas izvēle ir starp lēnas izaugsmes un demogrāfiskās noslodzes spirāli vai pāreju uz “transformējošu noturību” − zināšanu ietilpīgu, zaļu un digitālu ekonomiku, ko balsta produktivitāte, inovācijas, spēcīga pārvaldība un sabiedrības saliedētība.
Attēlā: Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš 22.05.2026. piedalās uzņēmēju diskusijā “Latvijas ilgtermiņa tautsaimniecības attīstība”.
FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis un finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis aicināja Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju vērtēt pēc rezultātiem, ne tikai ieguldījumiem. Drošības riski, ģeopolitiskā nenoteiktība un demogrāfijas tendences prasa spēju ātri pielāgoties, mērķētu kvalificēta darbaspēka piesaisti un straujāku rūpniecības modernizāciju. Šobrīd Latvija karo arī informatīvajā telpā − par cilvēku prātiem un uzticību, jo lielas investīcijas veic prognozējamā un uzticamā vidē.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Inga Zemdega-Grāpe uzsvēra, ka bez spēcīgas ekonomikas nav iespējama labklājīga valsts. Latvijai svarīgākais ir veicināt investīcijas, eksportspēju un vienkāršot procesus. Jāpieņem lēmumi, kas ļauj cilvēkiem dzīvot ar drošības sajūtu − saņemt cienīgu atalgojumu, paļauties uz pieejamu veselības aprūpi un kvalitatīvu izglītību, kā arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.
Ārvalstu investoru padome Latvijā aicināja būt ātrākiem, drosmīgākiem un ambiciozākiem. Latvijas izrāvienu noteiks cilvēkkapitāls, pārvaldības kvalitāte, produktivitāte un spēja eksportēt nevis lētu darbu, bet zināšanas, risinājumus un intelektuālo īpašumu. Maza valsts nevar atļauties viduvējību − tai jābūt īpaši spēcīgai izvēlētās jomās, lai konkurētu globāli. Tāpēc Latvijai jāfokusējas uz augstas vērtības nišām − biotehnoloģijām, mākslīgā intelekta un digitālajiem pakalpojumiem, enerģētiku un prototipēšanas vidi − un jāatsakās no sadrumstalotības, īstermiņa domāšanas, pārregulēšanas un paralēlām funkcijām. Arī migrācijas jautājums nepazudīs tāpēc, ka par to nerunāsim − ja Latvija vēlas piesaistīt talantus, tai jāspēj viņus mērķtiecīgi aicināt, integrēt un noturēt.
Nākotnes ekonomika − augstāka vērtība, nevis zemākas izmaksas
Sarunā dalībnieki1 meklēja Latvijas nākotnes biznesa nišas globālajā ekonomikā. Kā perspektīvi virzieni iezīmējās vieda un eksportspējīga ražošana, zināšanu ietilpīgi pakalpojumi, digitālie risinājumi, mākslīgā intelekta un automatizācijas izmantošana tradicionālajās nozarēs, zaļā enerģija un bioekonomika.
Dalībnieki uzsvēra, ka ar atsevišķiem projektiem un domāšanu “mazliet visiem” izaugsmi diez vai panāksim. Ierobežotu cilvēkresursu, kapitāla un publisko finanšu apstākļos Latvijai skaidrāk jāizvēlas, kur koncentrēt investīcijas. Vienlaikus valstij nevajadzētu izraudzīties “čempionus”, bet gan veidot vidi, kurā šādi uzņēmumi var rasties − caur izcilu izglītību, inovācijām, zinātnes sasaisti ar uzņēmējdarbību un privātajām investīcijām pētniecībā un attīstībā.
Nākotnes ekonomika būs vēl mainīgāka un grūtāk prognozējama. Tāpēc Latvijai jāspēj pieņemt nenoteiktību, ātrāk pielāgoties un mazināt pārmērīgu izvairīšanos no riskiem. Ekonomikas transformācija nevar palikt tikai nākotnes vīzija − jau tuvākajos gados nepieciešami konkrēti lēmumi produktivitātes celšanai, mērķētam atbalstam eksportspējīgiem uzņēmumiem, ciešākai zinātnes un biznesa sadarbībai un ātrākai tehnoloģiju ieviešanai uzņēmumos un valsts pārvaldē.
Mazāk cilvēku nenozīmē mazāk iespēju
Apzinoties, ka nākotnē Latvijā būs mazāk darbspējīgu cilvēku, izšķiroša būs nevis spēja strādāt vairāk vai ilgāk, bet gan gudrāk − palielinot katra cilvēka radīto vērtību un palīdzot uzņēmumiem izmantot tehnoloģijas, kas ļauj augt arī ar mazāku darbinieku skaitu.
Mākslīgais intelekts un automatizācija nav tikai nodarbinātības drauds. Latvijas lielākais risks var būt tas, ka pārāk maz uzņēmumu un iedzīvotāju šīs tehnoloģijas apgūs un efektīvi izmantos. Tāpēc svarīgi veidot spēcīgu pamatu − izglītotus, kritiski domājošus un pielāgoties spējīgus cilvēkus, kuri prot strādāt ar datiem, tehnoloģijām un mākslīgā intelekta rīkiem, radot jaunu vērtību.
Kā viena no galvenajām prioritātēm izskanēja izglītības kvalitāte. Bērnu un jauniešu skaits samazinās, bet izglītības sistēma ir lēna un arī pārmaiņām pielāgojas lēni. Kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību un stiprināt kritisko un analītisko domāšanu, finanšu pratību, spēju izvērtēt datus un gatavību mācīties visa mūža garumā.
Runājot par reemigrāciju un ārvalstu talantu piesaisti, dalībnieki uzsvēra, ka ar patriotisku aicinājumu vien nepietiks. Daudzi uzņēmīgi jaunieši iegūst izglītību ārvalstīs, un tas ir labi. Nepieciešams radīt apstākļus, lai viņi gribētu atgriezties un redzētu Latvijā iespēju īstenot savas ambīcijas.
Turpmākie soļi
Diskusijas noslēgumā dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai savlaicīgi jāizšķiras par dažiem būtiskiem virzieniem: kā pāriet no izmaksu konkurences uz augstāku vērtību, kā mērķēt investīcijas un valsts atbalstu, kā sagatavot cilvēkus nākotnes darba tirgum un kā veidot uzņēmējdarbības vidi, kurā Latvijas uzņēmumi spēj augt, eksportēt un konkurēt pasaulē.
Valsts kanceleja organizēja diskusiju Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” izstrādes ietvaros, lai kopā ar uzņēmējiem un ekonomikas ekspertiem pārrunātu būtiskākās tautsaimniecības attīstības izvēles un apkopotu priekšlikumus Latvijas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas stiprināšanai.
Uzņēmēju organizāciju priekšlikumus un diskusijā identificētās prioritātes Valsts kanceleja izmantos turpmākajā “Latvija 2050” stratēģijas izstrādes procesā. Plānotas arī turpmākas sarunas ar dažādām sabiedrības grupām, nozarēm un ekspertiem, jo 2050. gada Latvija mums jāveido kopā − tā būs plašā lokā izdiskutētu šodienas lēmumu un izvēļu, veikto investīciju, mūsu prasmju un drosmes rezultāts.
Foto galerija no Valsts kancelejas rīkotās uzņēmēju diskusijas “Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsme” 22.05.2026. pieejama šeit (foto autori: Gatis Rozenfelds, Mairis Matisons, Valsts kanceleja).
1 Paneļdiskusijās piedalījās LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores pienākumu izpildītāja Vita Balode-Andrūsa, Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, FICIL Inovācijas, institūcijas un attīstības darba grupas vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists, asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs, LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa un LDDK pārstāve NTSP Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē Sigita Alksne. Diskusiju vadīja žurnālists Arnis Krauze.
