ES būtu būtiski jāpalielina un jāpaātrina atbalsts Ukrainai, lai pēc iespējamās vienošanās par pamieru tā atrastos spēka pozīcijās un atturētu Krieviju no turpmākas agresijas, deputāti norāda divos trešdien pieņemtos ziņojumos.
Ziņojumā par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), kas tika pieņemts ar 378 balsīm “par”, 188 “pret” un 105 deputātiem atturoties, Parlaments brīdina, ka Krievijas karš pret Ukrainu grauj Eiropas drošības struktūru, destabilizējot un apdraudot ES austrumu kaimiņvalstis un Rietumbalkānus.
Bažījoties par pieaugošo spriedzi Tuvajos Austrumos, deputāti aicina ES ārlietu vadītāju Kaju Kallasu izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju šim reģionam un palielināt Eiropas klātbūtni tajā. Aicinot uz noturīgu mieru un drošību gan izraēliešiem, gan palestīniešiem, EP deputāti atzinīgi vērtē iespējamo Palestīniešu pašpārvaldes atgriešanos Gazas joslā un pauž atbalstu Globālajai aliansei divu valstu risinājuma īstenošanai.
Sadarbība ar partneriem, tostarp ASV
Ņemot vērā Ķīnas, Krievijas, Irānas un citu valstu pastiprinātos centienus destabilizēt pastāvošo starptautisko kārtību un graut multilaterālismu, ziņojumā teikts, ka īpaši svarīga ir ES ciešāka sadarbība un koordinācija ar līdzīgi domājošiem partneriem. Deputāti ir noraizējušies par straujo tempu, kādā jaunā ASV administrācija atsakās no iedibinātām partnerībām un diplomātiskajām tradīcijām. Viņi arī pauž satraukumu par ASV administrācijas politiku izdabāt Krievijai un vērsties pret saviem sabiedrotajiem. Vienlaikus EP deputāti uzskata, ka turpināt sadarbību ar ASV ir svarīgāk nekā jebkad agrāk. Viņi mudina dalībvalstis izmantot divpusējus diplomātiskos kanālus ar ASV, jo ASV administrācija dod priekšroku šādam sadarbības formātam, vienlaikus demonstrējot vienotību un apņemšanos ievērot kopēju ES nostāju.
Stingras un uzticamas drošības garantijas Ukrainai
Ziņojumā par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kas tika pieņemts ar 399 balsīm “par”, 198 “pret” un 71 deputātam atturoties, deputāti pauž dziļas bažas par acīmredzamo ASV nostājas maiņu attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā. Viņi stingri nosoda jebkādus mēģinājumus šantažēt Ukrainas vadību, lai piespiestu to padoties Krievijas agresoram ar vienīgo mērķi paziņot par tā dēvēto miera līgumu.
Rezolūcijā teikts, ka iespējamais miera nolīgums, kurā tiek respektēta Ukrainas neatkarība, suverenitāte un teritoriālā integritāte, ir jāpapildina ar stingrām un uzticamām drošības garantijām, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas. Deputāti atzinīgi vērtē nesenos centienus šajā jomā, kas sākti kopā ar līdzīgi domājošiem NATO partneriem, kā arī Eiropadomes 2025. gada 20. marta secinājumus, kuros uzsvērts, ka ES un dalībvalstis ir gatavas sniegt ieguldījumu drošības garantijās, jo īpaši atbalstot Ukrainas spēju efektīvi aizstāvēties.
Cieša koordinācija un sadarbība starp ES un NATO
Rezolūcijā arī uzsvērts, ka ir vajadzīga cieša koordinācija atturēšanas jomā un sadarbība starp ES un NATO, lai attīstītu saskaņotas, papildinošas un savietojamas aizsardzības spējas un stiprinātu Eiropas rūpnieciskās ražošanas jaudu. Deputāti piekrīt centieniem stiprināt Eiropas pīlāru NATO, taču viņi atkārtoti uzsver, ka Eiropas Aizsardzības savienības izveidei jānotiek vienlaikus ar ES un NATO sadarbības padziļināšanu.
Visbeidzot, Parlaments aicina Komisiju palielināt kopējo parādu, kas nodrošinātu ES fiskālo spēju aizņemties pašreizējās un turpmākajās ārkārtas un krīzes situācijās. Deputāti norāda, ka “mēs pašlaik saskaramies ar neatliekamu nepieciešamību uzlabot drošību un aizsardzību nolūkā aizsargāt ES iedzīvotājus, atjaunot atturēšanu un atbalstīt ES sabiedrotos, pirmkārt un galvenokārt – Ukrainu.” Šādas rīcības slogs būtu jāsadala taisnīgi.
Citāti
Ziņotājs par kopējo ārpolitiku un drošības politiku Deivids Makalisters (EPP, Vācija) teica: “Mēs uzsveram apņēmīgas, disciplinētas un pārliecinošas ES ārpolitikas nozīmi, lai risinātu tādas ģeopolitiskas problēmas kā Krievijas karš pret Ukrainu, konflikti Tuvajos Austrumos un pieaugoša ģeopolitiskā konkurence. ES jāspēj sasniegt un aizstāvēt savus stratēģiskos mērķus starptautiskajā arēnā. Parlamenta ieguldījums var palīdzēt veidot vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģisko redzējumu, kas noteiks Augstās pārstāves prioritātes šajā sasaukumā un nākotnē.”
Par kopējo drošības un aizsardzības politiku atbildīgais ziņotājs Nikolass Paskvals de la Parte (EPP, Spānija) sacīja: “Šis ziņojums ir pamats tam, kā ES būtu jāreaģē uz visā pasaulē redzamo ģeopolitisko paradigmu maiņu. Eiropas Savienībai sava nākotne ir jāņem pašas rokās. Turpmākajos gados mums būs cieši jāsadarbojas ar ASV drošības un aizsardzības jomā, bet ilgtermiņā ES ir arī jāizveido savas preventīvās spējas. Lai to panāktu, mums daudz vairāk jāiegulda mūsu pašu drošībā un aizsardzībā, vienlaikus demonstrējot politisko vienotību un apņēmību. Mums arī jāturpina sniegt stingru atbalstu Ukrainai, jo tā turpina aizstāvēt Eiropas teritoriālo integritāti, neatkarību un vērtības.”
