Kā sēdē atzīmēja likumprojekta autori no Veselības ministrijas, Latvijā veic daudz biomedicīnas pētījumu, kuru īstenošanai ir nepieciešama cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu (piemēram, asins vai audu) un ar tiem saistīto datu iegūšana, apstrāde un uzglabāšana. Lai šādus pētījumus varētu veikt, ir jāveido bioloģisko paraugu kolekcija, ko var arī ilgstoši uzglabāt, un ar to nodarbojas biobankas.
Pašlaik Latvijā nav vienota biobanku regulējuma, un tas apgrūtina zinātnisko darbību, kā arī starptautisko sadarbību. Likumprojekta autori akcentē, ka vienots regulējums ļaus veicināt sabiedrības uzticību zinātnei un pētniecībai, veidojot ētiskus, uz pacientu/donoru centrētus pētniecības procesus, kas aizsargā cilvēka cieņu, identitāti un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Ar jauno likuma projektu iecerēts noteikt biobankas izveidošanas un darbības nosacījumus, kā arī nosacījumus bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu ieguvei, apstrādei, uzglabāšanai, izmantošanai, tālāknodošanai un iznīcināšanai biobankas ietvaros. Tāpat likumprojekts noteic donoru tiesības un pienākumus.
Lai likuma projekts stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimā.
