Materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāji 2016.–2024. gadā, %
Skatīt OSP datubāzē: NNN180
Starp trūcīgākajiem iedzīvotājiem materiālā un sociālā nenodrošinātība mazinājās visstraujāk
Materiālā un sociālā nenodrošinātība straujāk mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupā3). Šajā iedzīvotāju grupā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto īpatsvars nokritās par 3,3 procentpunktiem, pērn sasniedzot 14,7%. Tomēr, neraugoties uz šo pozitīvo tendenci, vistrūcīgākie iedzīvotāji joprojām bija ievērojami vairāk pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai nekā pārējie. Starp iedzīvotājiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem (2. kvintiļu grupā) dziļi materiāli un sociāli nenodrošināti bija 6,2%, tomēr kāda no materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmēm pašu ieskatā piemita pat nelielai daļai (0,8%) turīgāko (5. kvintiļu grupas) iedzīvotāju, jo šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un vidējais ikmēneša ienākums* uz vienu mājsaimniecības locekli pa ienākumu kvintiļu grupām 2024. gadā
Skatīt OSP datubāzē: MIS060 un NNN180
* Mājsaimniecību ienākumi attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2023. gadu
59% Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt kādu no pamatnepieciešamībām
Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (58,8%) iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2023. gadā – 59,9%).
Ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri finansiālu apsvērumu dēļ nevarēja atļauties savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 27,7% 2023. gadā līdz 23,0% 2024. gadā), novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām) (no 11,8% 2023. gadā līdz 8,5% 2024. gadā) un katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 32,9% 2023. gadā līdz 30,9% 2024. gadā).
Pērn 79,9% iedzīvotāju varēja vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kas ir par 2,1 procentpunktu mazāk nekā 2023. gadā, kad šī iespēja bija 82,0% iedzīvotāju, savukārt naudas trūkuma dēļ šī iespēja bija liegta 5,4% iedzīvotāju (2023. gadā – 5,3%). Pērn aptuveni puse (50,7%) iedzīvotāju regulāri piedalījās ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs (2023. gadā – 49,4%). Pozitīva tendence ir datos par iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem naudas trūkums liedza piedalīties atpūtas aktivitātēs – pērn naudas trūkuma dēļ atpūtas aktivitātēs nevarēja piedalīties 15,6% iedzīvotāju (2023. gadā – 17,4%).
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties nodrošināt atsevišķas pamatnepieciešamības
(procentos no visiem iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem)
Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un informatīvajā apskatā “Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2024. gadā”, kas ir trešā un noslēdzošā publikācija 2025. gadā par tēmu “Ienākumi un dzīves apstākļi”. Iepriekšējās publikācijas “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā” un “Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijā” iespējams aplūkot oficiālās statistikas portālā.
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2024. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,5 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 6 tūkstoši mājsaimniecībām.
|
Metodoloģiskie skaidrojumi 1 Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji - iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 5 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams. 2 Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām (pamatnepieciešamību uzskaitījumu skat. “Materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji”). 3 Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. 4 Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2024. gadā tika ņemts vērā 2021. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2024. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 510 eiro un 2023. gadā – 450 eiro. |
