Spēļu zāļu skaits sarūk līdz ar interaktīvo azartspēļu attīstību – spēlētāji arvien biežāk izvēlās interaktīvās izklaides, tostarp arī azartspēles. Īpaši šī tendence attīstās pēc COVID-19 pandēmijas, kad liela daļa pakalpojumu, arī izklaides, ilgstoši bija pieejama tikai attālināti. Tas mainīja cilvēku paradumus.
"20 gadu laikā ir noticis kardināls spēļu zāļu skaita samazinājums, nozarē notiek pašregulācija, ko diktē patērētāju paradumu maiņa, demogrāfija, ekonomiskā situācija un citi faktori. Situācija šodien ievērojami atšķiras no tās, kas bija 2000.gadu sākumā, kad industrija sāka attīstīties. Jāņem vērā, ka 2005. un 2006. gadā spēļu automātus varēja izvietot arī kafejnīcās un bāros, kas vēlāk tika aizliegts," norāda Latvijā licencēto azartspēļu biedrības (LLAB) izpilddirektore Līga Līce. "Spēļu zāļu skaita samazināšanās un "neredzamības" noteikumi fasādēm, kurus tuvākajā laikā plānots noteikt likumā, nozīmē, ka šo izklaides vietu klātbūtne turpmāk būs maksimāli neuzkrītoša un neietekmēs tos iedzīvotājus, kuri nelieto šīs izlaides industrijas pakalpojumus," uzsver Līce.
Ievērojami saucis arī kazino skaits – 2005.gadā Latvijā darbojās 14 kazino, 2025.gadā darbojas tikai divi Olympic kazino Rīgā – viesnīcā Radisson Blu Latvija un Grand Hotel Kempinski.
Patlaban ir izstrādāti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai, tostarp "neredzamības" noteikumus spēļu vietu fasādēm. Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.
