Sēdes sākumā tika diskutēts par Rīgas metropoles areāla likumprojekta tālāku virzību. Attīstības padome lēma neatbalstīt tā turpmāko virzību, jo diskusijās pašvaldību vadītāji un Kurzemes plānošanas reģiona speciālisti norādīja uz būtiskām nepilnībām pārvaldības un finansēšanas mehānismos. Tika uzsvērts, ka jaunās administratīvās struktūras izveide radītu papildu finansiālo un administratīvo slogu pašvaldībām, turklāt reģionālā sadarbība un pakalpojumu koordinēšana ir efektīvi īstenojama esošajās institucionālajās struktūrās.
Turpinājumā ar VSIA “Latvijas valsts ceļi” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” pārstāvjiem tika apspriesti ceļu uzturēšanas un attīstības jautājumi Kurzemē. VSIA “Latvijas valsts ceļi” sniedza pārskatu par esošo autoceļu stāvokli, plānotajiem kapitālieguldījumiem autoceļu tīklā tuvākajos gados un būvdarbiem, kas Kurzemes plānošanas reģionā paredzēti 2025. gadā. Tika sniegta informācija par uzsākto darbu pie "Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam un Valsts reģionālo autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam", rosinot pašvaldībām kopā ar plānošanas reģionu iesaistīties šajā procesā.
Savukārt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” kopā ar pašvaldībām pārrunāja autoceļu uzturēšanas aktualitātes 2024. gadā, īpaši ziemas sezonā. Pašvaldības aicināja ceļu uzturētājus uz ciešāku sadarbību, tostarp veicinot savstarpējo komunikāciju, lai nodrošinātu vēl operatīvāku reaģēšanu uz mainīgajiem laikapstākļiem un panāktu, ka sabiedriskais transports, skolēnu pārvadātāji un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk var pārvietoties pa drošiem un izbraucamiem ceļiem.
Sēdes noslēgumā VSIA “Autotransporta direkcija” pārstāvji sniedza ieskatu sabiedriskā transporta attīstības un uzlabošanas jautājumos. Diskusijā ar pašvaldībām un Kurzemes plānošanas reģiona speciālistiem tika uzsvērts, ka reģionālais maršrutu tīkls Kurzemē kopumā ir efektīvs, nodrošinot stabilu un pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu. Vienlaikus tika pārrunātas iespējas uzlabot reisu pieejamību un pielāgot maršrutus iedzīvotāju vajadzībām, tostarp skolēnu pārvadājumu organizēšanai. Pašvaldību vadītāji akcentēja nepieciešamību turpināt sabiedriskā transporta tīkla pilnveidi, lai iedzīvotāji varētu ērti un savlaicīgi nokļūt galamērķos gan starp novadiem, gan uz valsts nozīmes centriem.
Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2025. gada 5. marta sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības - 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi: Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv.
