«Vides veidošana ir nepārtraukta procesu mijiedarbība – mēs reģenerējam aizmirsto un ģenerējam no jauna, veidojot tiltus starp pagātni un nākotni. Šie procesi, tāpat kā mēs, ir elpojoši, mainīgi, plastiski un daudzveidīgi – katrs ar savām vērtībām, līdzsvariem,» tā studiju laikā iegūto pieredzi un savu veikumu gadagrāmatā, kur apkopota informācija par diplomprojektiem un absolventiem, raksturo paši diplomu saņēmēji.
Diplomprojektos jaunie arhitekti apliecina savu drosmi un gatavību veidot atvērtāku, zaļāku un humānāku nākotni, gan pielāgojot esošās ēkas mūsdienu vajadzībām, gan radot jaunus, ilgtspējīgu telpiskās vides risinājumus, kuros īpaša uzmanība pievērsta kvalitātei, sociālajai atbildībai un inovācijām.
Piemēram, Ansis Zītars iepazinies ar Eiropas pilsētu pieredzi postindustriālu teritoriju reģenerācijā un izstrādājis vadlīnijas daudzfunkcionāla rajona izveidei Sarkandaugavā, bijušās rūpnīcas «Provodņiks» teritorijā. Tabita Ozoliņa meklējusi risinājumus industriālā mantojuma atkalizmantošanai, lai iedzīvinātu Limbažu vēsturisko centru un stiprinātu vietējo identitāti. Savukārt Kristaps Grūbe analizējis sabiedrisko centru apbūves mērogu un identitāti Latvijas lielciemos 20. gadsimta otrajā pusē un radījis Barkavas centra telpiskās revitalizācijas priekšlikumu.
Viens no mūsdienu izaicinājumiem ir lielmēroga dzīvojamo rajonu nākotne. Tam pievērsies Rūdolfs Golubovs, piedāvājot savu skatījumu Zolitūdes apkaimes centra attīstībai diplomprojektā. Beta Grimma pētījusi militārās un civilās infrastruktūras mijiedarbību apdzīvotu vietu attīstībā un izstrādājusi vīziju Saukas vienības nama kompleksa revitalizācijai – lokācijai pie topošā Sēlijas militārā poligona.
Kristiāna Mataite pētījusi Vidzemes piekrastes dabas ainavu, Vidzemes piekrastes apbūves vēsturi un veikusi tūrisma infrastruktūras apbūves analīzi un diplomprojektā piedāvātā konceptu Lāņu muižas pārtapšanai par daudzfunkcionālu atpūtas vietu. Savukārt Alvīne Ikauniece piedāvā savu ideju Tirdzniecības kanāla Jaunliepājas krastmalas teritorijas revitalizācijai, bet Rūdolfs Tenters, interesējoties par sporta būvju adaptīvu atkalizmantošanu, veidojis projektu Siguldas bobsleja trases modernizācijai.
Izstāde «re:ģenerē» RTU ADI ātrijā būs skatāma līdz 21. martam.
Pasākumu atbalsta gāzbetona un autoklāvētā gāzbetona produktu ražotājs «Bauroc», uzņēmums «Saint-Gobain», Liene Meldere un www.vissbiznesam.lv, uzņēmums «Caparol» un SIA «Upīša projekti».
