Atsaucoties uz Konkurences padomes pārtikas tirgus pētījumu, komisija iepriekš aicināja Ministru kabinetu rast risinājumu, kā palielināt vietējā ražojuma preču īpatsvaru pārtikas preču mazumtirdzniecībā, un vērtēt iespēju izmantot dažādus instrumentus, lai uzlabotu mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo komunikāciju. Tāpat deputāti aicināja sagatavot koncepciju moderna digitāla pārtikas cenu/iepirkuma grozu salīdzināšanas rīka ieviešanai, informē komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Latvijas pārtikas produktu īpatsvars veikalos ir atkarīgs no preču kategorijas un sezonalitātes, pauda Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tā, piemēram, maizei tas ir virs 80, bet gaļas produktiem vismaz 60 procenti. Vietējā ražojuma preču īpatsvars atšķiras dažādos veikalu tīklos. Atsevišķos lielveikalos tas ir no 30 līdz 40 procentiem, savukārt vietējo tirgotāju tīklos no 40 līdz 50 procentiem. Lai palielinātu vietējo preču īpatsvaru, Eiropas Savienības valstis ieviesušas dažādus pasākumus, piemēram, marķējot reģionālos produktus, tirgotājam slēdzot ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem ražotājiem vai piedāvājot produktus no veikala atrašanās vietai tuvākās apkārtnes. Ministrijas pārstāvji pauda, ka gan mazumtirgotāji, gan ražotāji uzskata, ka ir būtiski strādāt pie kopīgiem mārketinga pasākumiem.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka jau ir pieejami vairāki cenu salīdzināšanas rīki, kas izstrādāti pēc privātas iniciatīvas. Ministra ieskatā ar atbilstošu regulējumu varētu stiprināt to lietošanu.
Komisija uzdeva atbildīgajai ministrijai līdz jūnijam izstrādāt priekšlikumus, kas nodrošinātu šāda rīka funkcionalitāti un izmantošanu pēc iespējas plašākā sabiedrības daļā. Deputāti arīdzan uzsvēra, ka jārod veids, kā veicināt lokālpatriotismu pret vietējiem produktiem.
Tāpat deputāti sēdē skatīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Citastarp tie paredz samērot tirgotāja piemēroto uzcenojumu salīdzināmām precēm, pārskatīt norēķinu termiņus svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī 20 reizes palielināt maksimāli piemērojamo sodu par šā likuma prasību neievērošanu.
“Iecerētie grozījumi būtiski ietekmē abas puses – gan mazumtirgotāju, gan ražotāju – , tādēļ iepretim potenciālajiem ieguvumiem būtu vēlreiz rūpīgi jāizvērtē visi iespējamie riski,” norāda S. Ābrama. Pirms balsojuma par likumprojekta virzību Saeimā komisija lēma uzdot atbildīgajai ministrijai divu nedēļu laikā padziļināti izvērtēt likumprojekta normu atbilstību Satversmei un ar sociālajiem partneriem pārrunāt komisijas sēdē paustās bažas.
