Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī 1,5 miljardu eiro apmērā samazinājās par 106,9 miljoniem eiro jeb 6,9% salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri. Ieņēmumu samazināšanos pamatā skaidro mazāks saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu, tostarp atmaksu no Eiropas Komisijas apjoms (par 208,1 miljonu eiro) nekā pagājušā gada janvārī, kas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam. Savukārt, kopbudžeta izdevumi 2025. gada janvārī 1,4 miljardu eiro apmērā bija par 109,6 miljoniem eiro jeb 8,4% augstāki nekā janvārī gadu iepriekš. Izdevumu pieaugumu sekmēja lielāki kapitālie izdevumi gan valsts pamatbudžetā, gan pašvaldību budžetā, kā arī lielāki tēriņi valsts pamatbudžeta sociālajiem maksājumiem, tostarp šā gada janvārī izmaksājot atlikušo atbalstu kredītņēmējiem 17,8 miljonus eiro.
Augsts pieauguma temps šā gada janvārī vērojams kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, bet neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), kas šā gada janvārī pieauga par 116,6 miljoniem eiro jeb 10,8% salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri un bija 1,2 miljardi eiro. Kopumā janvāra nodokļu plāns tika pārpildīts par 51,3 miljoniem eiro un bija 103,9% apmērā. Lielākais pieaugums janvārī bija uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauga par 70,7 miljoniem eiro jeb divkārt un bija 137,1 miljons eiro. Negaidīto pieaugumu varētu skaidrot ar lielāka peļņas apjoma sadali 2024. gada nogalē, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiks piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildlikme 3% apmērā.
Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada janvārī 431,3 miljonu eiro apmērā pieauga par 33,6 miljoniem eiro jeb 8,5%. Savukārt, IIN ieņēmumi bija 316,8 miljoni eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 17,3% augstāki nekā gadu iepriekš. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem vidējā darba samaksa 2024. gada decembrī pieauga par 7,4%, savukārt, darba samaksas fonds pērn decembrī pieauga par 6,3% jeb lēnāk nekā vidējā darba samaksa, jo mazinājies nodarbināto skaits.
Turpretī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 327,4 miljonu eiro apmērā 2025. gada janvārī iekasēti par 15,1 miljonu eiro jeb 4,4% mazāk nekā janvārī pērn. Tostarp, PVN iemaksas palielinājušās mēreni – tikai par 1% salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri, straujāk pieaugot mazumtirdzniecības nozarē (+5,7%), ko noteica mazumtirdzniecības apjomu pieaugums pērnā gada decembrī par 3,4% pret 2023. gada decembri. Savukārt, PVN atmaksas palielinājās straujāk nekā iemaksas par 11%, tādējādi ietekmējot PVN ieņēmumu samazināšanos kopumā. Augstāks PVN atmaksu līmenis šogad janvārī kopumā skaidrojams ar mazo darba dienu skaitu 2024. gada izskaņā, tādējādi VID daļu PVN atmaksu atbilstoši iesniegtajām deklarācijām varēja veikt tikai šā gada sākumā.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 72,9 miljonu eiro apmērā 2025. gada janvārī iekasēti par 18,8 miljoniem eiro jeb 20,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kas pamatā skaidrojams ar pērnā gada janvārī komercbanku iemaksāto nodevu 24,2 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos mēnešos tika izmaksāta kompensācijās hipotekāro kredītņēmēju atbalstam.
Valsts pamatbudžetā gads sācies ar izdevumu pieaugumu, kas bija par 137,3 miljoniem eiro jeb 17% lielāki nekā pērn janvārī un veidoja 947,2 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums, ņemot vērā augstās procentu likmes, vērojams procentu izdevumiem, kas 105,3 miljonu eiro apmērā auguši teju trīs reizes jeb par 64,4 miljoniem eiro. Tāpat 2025. gada janvārī būtiski pieauguši arī valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi, kas 105 miljonu eiro apmērā bija divas reizes jeb par 53,5 miljoniem eiro lielāki nekā gada sākumā pērn. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) 65,7 miljonu eiro apmērā auguši par 21,1 miljonu eiro jeb 47,2%. Izdevumu kāpums skaidrojams ar tēriņiem Liepājas cietuma būvniecībai 11,3 miljonu eiro apmērā, kā arī ar lielākiem izdevumiem aizsardzības resorā – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 5,2 miljoni eiro un aizsardzības īpašumu pārvaldīšanai 3,7 miljoni eiro. Arī valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šā gada janvārī bijuši par 18,6 miljoniem eiro jeb 36,4% augstāki nekā 2024. gada janvārī, veidojot 69,6 miljonus eiro, pamatā izdevumu kredītņēmēju atbalstam dēļ. Savukārt, pamatbudžeta izdevumi atlīdzībai (ieskaitot darba devēja sociālās iemaksas) 91 miljona eiro apmērā bija par 14,1 miljonu eiro jeb 13,5% zemāki nekā janvārī gadu iepriekš, kas saistāms ar pērn veiktajām izdienas pabalstu izmaksām iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem.
2025. gada janvārī ES fondu izdevumi valsts pamatbudžetā 158,2 miljonu eiro apmērā pieauga par 17 miljoniem eiro jeb 12%, salīdzinot ar janvāri gadu iepriekš. Būtiskāk kāpums vērojams veiktajos maksājumos Atveseļošanas fonda projektiem, kur šā gada janvārī izdoti 68,5 miljoni eiro, iepretim 5,1 miljonam eiro janvārī pirms gada. Savukārt Kohēzijas politikas fondu izdevumi un RailBaltica (CEF) izdevumi 2025. gada janvārī valsts pamatbudžetā bijuši tuvu pērnā gada līmenim.
Valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada janvārī bija 82,8 miljoni eiro, pieaugot par 47,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2024. gada janvāri. Speciālajā budžetā izdevumi 385,1 miljona eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim. Izdevumi vecuma pensijām samazinājušies par 2,9 miljoniem eiro jeb 1,1%, kā arī par 1,7 miljoniem eiro jeb 6,6% mazāki bijuši izdevumi invaliditātes pensijām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka, pensiju saņēmēju skaitam saglabājoties pērnā gada līmenī, šā gada janvārī izmaksājamo pensiju apmērs pieauga par 12,2%. To var skaidrot ar izmaiņām pensiju neapliekamajā minimumā ar IIN, kas 2025. gadā ir palielināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Izdevumi slimības pabalstiem 2025. gada janvārī bijuši par 3,8 miljoniem eiro jeb 10,2% lielāki nekā pirms gada. Pozitīvi vērtējams slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 9,1% salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri. Taču, ja salīdzina ar 2019. gadu (pirms pandēmijas), tad slimības pabalstu saņēmēju skaits 2025. gada janvārī joprojām ir par 22% augstāks. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2025. gada janvārī bija 16,8 miljoni eiro, kas pieauguši salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu par 1,6 miljoniem eiro jeb 10,5%, jo nedaudz palielinājies gan pabalsta saņēmēju skaits (par 1,7%), gan piešķirtā pabalsta vidējais apmērs (par 8,8%).
Pašvaldību budžetā 2025. gada janvārī bija pārpalikums 69,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 17,9 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Pašvaldību budžeta ieņēmumi šā gada janvārī 334,1 miljona eiro apmērā pieauga par 4 miljoniem eiro jeb 1,2%, tostarp IIN ieņēmumi 156,6 miljonu eiro apmērā bija par 46,2 miljoniem eiro jeb 22,8% mazāki nekā janvārī pirms gada. IIN ieņēmumus ietekmēja izmaiņas nodokļa pārdalē uz pašvaldību budžetu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” garantētajā apmērā ar šā gada 1. janvāri. Vienlaikus ieņēmumi no valsts pamatbudžeta transfertiem šā gada janvārī 146,3 miljonu eiro apmērā bijuši par 49,5 miljoniem eiro jeb 51,1% augstāki nekā pērn, tai skaitā transferti ES fondu projektu īstenošanai bijuši par 34,9 miljoniem eiro lielāki nekā janvārī pirms gada.
Savukārt, pašvaldību budžeta izdevumi 2025. gada janvārī pieauga par 21,8 miljoniem eiro jeb 9%, rezultējoties 265 miljonos eiro. Lielākais kāpums bijis izdevumiem atlīdzībai par darbu decembrī, kas 123,5 miljonu eiro apmērā bija par 15,4 miljoniem eiro jeb 14,3% augstāki nekā 2024. gada janvārī. Pašvaldību budžeta sociāla rakstura maksājumiem šā gada janvārī vērojams izdevumu kritums par 1,1 miljonu eiro jeb 5,7% salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri. Mazāki izdevumi bijuši samaksai par aprūpi mājās un mājokļa pabalstiem. Savukārt, pašvaldību budžeta kapitālie izdevumi 27,9 miljonu eiro apmērā šā gada janvārī pieauga par 9,5 miljoniem eiro jeb 52,1%, salīdzinot ar janvāri pirms gada, kur pieaugums vērojams izdevumos ES fondu projektu īstenošanai. Būtiski vairāk nekā janvārī pērn izdots transporta būvēm (par 7,2 miljoniem eiro), kā arī būvniecības, kapitālā remonta un rekonstrukciju projektiem.
