Kopumā uzņēmuma darbība pērn norisinājās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2023.–2025. gadam un 2024. gada darbības plānu. Uzņēmuma nomas maksas ieņēmumi 2024. gada divpadsmit mēnešos saglabājušies 2023. gada attiecīgā perioda līmenī, savukārt būvniecības starpniecības ieņēmum palielinājušies par 1,55 miljoniem eiro. Vienlaikus ieņēmumi no īpašumu pārvaldīšanas ir palielinājušies par 2,79 miljoniem eiro un ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas pakalpojumiem palielinājušies par 1,03 miljoniem eiro. Uzņēmums ir nodrošinājis EBITDA 14,56 miljonu eiro apmērā un neto peļņu 1,56 miljoni eiro apmērā.
VNĪ vadībā 2024. gadā pabeigti 39 nekustamo īpašumu attīstības projekti ar kopējo budžetu ap 138 miljoni eiro. Nozīmīgākie no tiem ir tādas Latvijas sabiedrībai nozīmīgas kultūras būves kā Jaunais Rīgas teātris, Valmieras teātris, Rakstniecības un mūzikas muzejs Vecrīgā un divi radošie kvartāli Rīgā – TAB FAB kvartālā Miera ielā 58a un prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” A. Briāna ielā 13. Vienlaikus VNĪ veicis lielu ieguldījumu valsts biroju attīstības jomā un ārējās robežas stiprināšanā, izbūvējot robežas žogu gar Baltkrievijas un Krievijas robežām. Vienlaikus 2024. gadā paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem VNĪ nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.
Šogad turpinās darbs pie tādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem kā Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, Saeimas nama Jēkaba ielā 11, Rīgā pārbūve, ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūve un telpu pielāgošana Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vajadzībām, koncertzāles “Lielā ģilde” pārbūves un atjaunošanas projekta 2. posms, kontroles dienestu infrastruktūras – jaunas robežšķērsošanas vietas izveide Kundziņsalā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija lēmumu, VNĪ tika uzticēts koordinēt Finanšu ministrijas virzīto pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmu Latvijā, izstrādāt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī iegūt nepieciešamos atzinumus no kompetentajām institūcijām. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju. Septembra sākumā VNĪ kā valsts pārstāvis noslēdza līgumu ar Eiropas Investīciju banku par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar Eiropas Investīciju banku Latvijā tika slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību. Plānots, ka balstoties uz EIB piesaistītā pētījuma veicēja “Ernst&Young” finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem līgumi ar pašvaldībām tiks slēgti šī gada otrajā pusē.
VNĪ ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām Latvijas Republikā, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām. VNĪ ir lielākā pieredze valstī nekustamo īpašumu ar kultūrvēsturisku un stratēģisku nozīmi pārvaldībā un attīstībā, dodot ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsētvides veidošanā, reģionu attīstībā, kā arī valstij nepieciešamo stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objektu izveidē un uzturēšanā.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
