Otro reizi veiktais pētījums apliecina, ka sadarbība salīdzinoši aktīvāk notiek studiju jomā, galvenokārt nodrošinot studentiem prakses iespējas, bet kūtrāka tā ir pētniecībā un inovācijās. Vidējais sadarbības pieredzes vērtējums saglabājas 3,9 punktu apmērā piecu punktu skalā. Augstāka apmierinātība ir vērojama lielo un ārvalstu kapitāla uzņēmumu vidū. Ārvalstu kapitāla un valsts kapitāla uzņēmumi, kas pārsvarā ir lieli, arī ir aktīvākie augstskolu sadarbības partneri. Vietējā kapitāla privātie uzņēmumi ar augstskolām sadarbojas ievērojami retāk.
Pēdējā gada laikā 46% uzņēmumu sadarbības pieredze ir uzlabojusies. Viņi norāda, ka augstskolas ir kļuvušas atsaucīgākas komunikācijā, ātrāk reaģē uz sadarbības priekšlikumiem, palielinās izpratne par nepieciešamību pētījumu rezultātus izmantot praktiski. Vienlaikus Zināšanu pārneses barometrs iezīmē vajadzību turpināt uzlabojumus, tostarp tiek sagaidīta lielāka augstskolu elastība, labāka uzņēmumu vajadzību izpratne, skaidra atdeve un līdzvērtīgā partnerībā balstītas sadarbības pieejas.
«Augstskolām un uzņēmējiem ir būtiski identificēt piemērotākos ceļus un instrumentus, lai šo sadarbību veicinātu. Tas nozīmētu izmēģināt jaunus risinājumus vai atteikties no tiem, kas nestrādā. Tas dotu sadarbībai spēcīgāku startu, lai uzņēmumi būtu ne tikai ieinteresēti, bet arī spējīgi aktīvi iesaistīties, savukārt izglītības iestādes – gatavākas un atvērtākas šim procesam,» pauž LDDK prezidents Andris Bite. Viņš aicina aktīvāk iesaistīt nozaru asociācijas, kas ir kā tilts starp uzņēmēju un universitāti, jo «nevar gaidīt, ka katrs uzņēmējs atradīs laiku, lai izveidotu sadarbību».
Zināšanu pārneses barometrs apliecina, ka uzņēmēji tic Latvijas zinātnei un redz sadarbības pievienoto vērtību. 83% aptaujāto uzņēmumu piekrīt, ka sadarbība ar universitātēm pētniecības un attīstības projektos, kā arī studiju jomā var būtiski veicināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi. Arī sadarbība inovāciju veicinošu pasākumu organizēšanā un augstskolu izstrādāto tehnoloģiju un zināšanu komercializācijā un ieviešanā ir ļoti nozīmīgi faktori tautsaimniecības attīstībai. Tam piekrīt attiecīgi 82% un 80% aptaujāto. Uzņēmēji uzsver arī sadarbības galvenos ieguvumus – pieeju kvalificētiem absolventiem, studentiem, jaunākajām tehnoloģijām un zināšanām, iespēju pilnveidot savu darbinieku zināšanas un celt viņu kvalifikāciju, kā arī iegūt biznesam pielāgotus risinājumus.
«Barometrs ir lakmusa papīrs, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu, vai un kā tas, ko darām, palīdz industrijai, ekonomikai un Latvijas attīstībai kopumā. RTU stratēģijā ir definēti trīs galvenie virzieni – studentu apmierinātība, starptautiskā atpazīstamība un atdeve ekonomikā. Mūsu mērķis, lai RTU ieguldījums tautsaimniecībā ik gadu būtu vismaz viens miljards eiro,» uzsver RTU rektors Tālis Juhna.
Rektors piebilst, ka RTU uzņēmumiem piedāvā pasaules līmeņa ekspertīzi, inovatīvu vidi ar talantu iesaisti, atbalstu prototipu un produktu izstrādē. Universitāte arvien stiprina inovāciju ekosistēmu un īsteno dažādas uzņēmējdarbības un universitāšu sadarbības iniciatīvas, piemēram, šobrīd ciešā sadarbībā ar AS «Latvenergo» izsludināts atklāts starptautisks konkurss, lai piesaistītu Latvijā pirmo industriālo profesoru, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas.
Barometrs arī rāda, ka sadarbību veicinātu intensīvāka veiksmes stāstu komunikācija. Pirmo reizi sadarbībā ar aģentūru LETA veikta uzņēmumu un augstskolu sadarbību saistītu tematu publicitātes analīze medijos. «Augstskolām un uzņēmumiem nevajag pieņemt, ka viņu projekts pats no sevis radīs ziņu plūsmu. Labu ziņu problēma ir, ka tās piesaista mazāk uzmanības nekā sliktas. Tādēļ šādos sadarbības projektos jāparedz plānota, stratēģiska komunikācija par ieguvumiem sabiedrībai, par problēmām, kas tiek risinātas,» iesaka aģentūras LETA Datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns.
Pētījums tiek īstenots jau otro reizi. Vācot un analizējot «Zināšanu pārneses barometra» datus, vispirms sadarbībā ar LDDK un Ārvalstu investoru padomi Latvijā notika kvantitatīva elektroniska aptauja, kurā uzņēmēji tika lūgti vērtēt uzņēmumu informētību par sadarbības iespējām un pieredzi, minot barjeras, kas traucē sadarboties, un ieteikt risinājumus efektīvākai sadarbībai, kā arī pamatot savu sadarbības motivāciju un ieskicēt nākotnes nodomus. Aptaujai sekoja padziļinātās intervijas. Šoreiz tajās piedalījās pārstāvji no ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, kuriem ir sadarbības pieredze ar augstskolām.
Pētījuma prezentācijā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, kurš norāda, ka sadarbība ir komplekss un sarežģīts process, kas nesāksies, formāli dodot uzdevumu pusēm sadarboties. Sadarbība var veidoties, ja ir piemērota ekosistēma, kurā katram dalībniekam ir skaidra loma un griba līdzdarboties. Arī Latvijas Universitātes attīstības prorektors Enno Ence uzsver, ka abām pusēm ir jāredz sadarbības pievienotā vērtība, lai kopdarbība būtu veiksmīga. Viņš arī pauž, ka universitātes sadarbībā ar industriju ir kļuvušas daudz proaktīvākas. Savukārt RTU padomes priekšsēdētājs un AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Vanags aicina augstskolas rīkoties vēl aktīvāk, bet uzņēmumus – izmantot priekšrocības, ko piedāvā Latvijas zinātne, – ekspertīzi, zinātnisko aprīkojumu.
Zināšanu pārneses barometrs tiek veidots, lai sekmētu augstskolu un uzņēmumu sadarbību, sniegtu ieskatu šā brīža situācijā un izstrādātu rekomendācijas sadarbības veicināšanai.
