“Rail Baltica projekta ieviešana Latvijā skar vairākus starpnozaru jautājumus, kas risināmi kopīgi. Satiksmes ministrija augstu novērtē sadarbību ar KEM un AS “Sadales tīkls", un iesniegtais pieteikums ir labs piemērs transporta un enerģētikas nozaru sinerģijai. Tas veicinās modernas un videi draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras izveidi, apliecinot spēju efektīvi sadarboties un īstenot Rail Baltica projekta tā dēvēto “vienas lāpstas” principu, kas ļauj ar vienu darbību sasniegt vairākus abpusēji izdevīgus ieguvumus,” atzīmē valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača.
2024. gada novembrī kopuzņēmums RB Rail AS iepazīstināja AS “Sadales tīkls” ar Rail Baltica elektrifikācijas plānu un paredzētajiem pieslēgumiem elektroapgādes tīklam, kas nepieciešami Rail Baltica vilces jaudas (ENE) apakšsistēmu ieviešanai. Partneri bija vienisprātis, ka abu pušu mērķu sasniegšanai nepieciešami uzlabojumi infrastruktūrā, tostarp otras 110kV pārvades līnijas izveide līdz Salacgrīvai, lai nodrošinātu stabilu un drošu pārvades tīklu.
Rail Baltica projektā plānots izbūvēt vilces jaudas apakšstaciju, kas nodrošinās energoapgādi plānotajiem pasažieru un kravu vilcieniem. Vienlaikus elektrolīnija uzlabos elektroenerģijas piegādes drošumu un kvalitāti, kā arī veicinās lieljaudas elektrouzlādes tīkla attīstību.
Pamatojoties uz Rail Baltica vilcienu kustības modelēšanas datiem, jau sākotnējā Rail Baltica Latvijas posma detalizētajā tehniskajā izpētē un ietekmes uz vidi (IVN) novērtējumā tika aprēķinātas nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas un to jaudu parametri. Izpēte apliecināja, ka nepieciešama jaunas 110kV pārvades līnijas izveide vienotā koridorā no Skultes līdz Salacgrīvai, kas sniegs iespēju vienotā koridorā izvietot divas infrastruktūras.
2024. gada decembrī projekta pieteikuma iecere tika prezentēta KEM. Savukārt šī gada janvārī pēc kopējas KEM, kopuzņēmuma RB Rail AS un AS “Sadales tīkls” sanāksmes, tika sagatavots kopīgs investīciju priekšlikums jaunas 110kV elektroenerģijas pārvades līnijas izbūvei no Skultes līdz Salacgrīvai 39 km garumā, apakšstacijas Salacgrīva pārbūvei un sadales punkta izveidei Skultē.
Kopējais investīciju priekšlikuma apjoms ir 40 milj. EUR, no tiem ap 20 milj. EUR – Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošanai, un tā īstenošana plānota līdz 2030. gadam. Projekta tālāko virzību un ieviešanu kopīgā sadarbībā nodrošinās abi sistēmas operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls”.
Pēc iesniegtā investīciju priekšlikuma EIB var sniegt dalībvalstij komentārus un lūgt veikt precizējumus. Balstoties uz procedūru, pozitīva rezultāta gadījumā EIB priekšlikumu virza Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai.
Pēc detalizētas elektrifikācijas arhitektūras izstrādes Latvijā tiks izbūvētas apakšstacijas Iecavā, Vangažos un Salacgrīvā. Vajadzības gadījumā Salacgrīvas apakšstacija nodrošinās arī vilces jaudu Igaunijas dienvidu posmam.
Papildu informācija:
Modernizācijas fondu pārvalda Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Investīciju Banka (EIB) kopā ar Modernizācijas fonda Investīciju komiteju (IK).
Modernizācijas fonda kopējais finansējums veidojas no vairāk kā 438 miljonu emisijas kvotu izsolīšanas. Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums veidosies, laika periodā līdz 2030. gadam izsolot 5 460 924 emisijas kvotas.
Modernizācijas fonda darbību Latvijā nosaka likums “Par piesārņojumu”, savukārt prioritārie atbalsta virzieni, tajā skaitā energotīklu modernizācija, ir noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 396. Par Modernizācijas fonda pārvaldību Latvijā ir atbildīga KEM.
