Šonedēļ Beļģijas galvaspilsētā norisinājās Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu ārlietu komisiju kopsēde. Latviju tajā pārstāvēja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un komisijas deputāti Edmunds Cepurītis un Jānis Vucāns.
Runājot par Eiropas drošību, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pauda, ka Eiropas valstis saskaras ar nopietniem militāriem draudiem no Krievijas puses. Īpaši tas skar valstis, kas robežojas ar Krieviju vai atrodas tās tuvumā. Krievija savās imperiālistiskajās ambīcijās neapstāsies pie bijušajām PSRS impērijas robežām.
“Aizsardzībai ir jāparedz vismaz trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, bet valstīm, kas robežojas ar Krieviju vai atrodas tās tuvumā, ieguldījumiem aizsardzībā jāsasniedz pieci procenti no iekšzemes kopprodukta. Latvijas valdība jau ir nolēmusi, ka finansējums aizsardzībai nākošajā gadā sasniegs četrus procentus no iekšzemes kopprodukta, bet tuvākajos gados tas pieaugs līdz pieciem procentiem,” uzsvēra I. Mūrniece. Finansējuma pieaugumam aizsardzības jomai jāiet roku rokā ar militārās industrijas attīstību – gan Eiropas Savienības, gan reģionālā līmenī.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāja aicināja kopsēdes dalībniekus turpināt militāri atbalstīt Ukrainu. “Tāpat jāturpina darbs, lai rastu jaunus risinājumus, kā panākt mieru. Miera plāns ir jāizstrādā Ukrainai, ASV un Eiropas Savienībai,” pauda I. Mūrniece.
ASV soļi mudina domāt par piekāpšanos agresoram, atzina Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, un tāpēc kļūst daudz grūtāk īstenot Krievijas ierobežošanas stratēģiju. “Tomēr Krievijas izolācijas un sankciju stratēģija ir jāturpina un jāpilnveido,” akcentēja I. Mūrniece.
Šī Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu ārlietu komisiju kopsēde bija veltīta diskusijām par transatlantiskajām attiecībām šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī Eiropas Savienības lomu ceļā uz daudzpolāru pasauli.
