Komisija ārkārtas atbalsta veidā Spānijai piešķirs 68 miljonus eiro, Ungārijai – 16,2 miljonus eiro, Horvātijai – 6,7 miljonus eiro, Latvijai – 4,2 miljonus eiro un Kiprai – 3,5 miljonus.
Tas palīdzēs atbalstīt šo valstu lauksaimniekus, kuri piedzīvojuši ražas zudumus un līdz ar to arī ienākumu zudumu. Piešķirtās summas apliecina ES pastāvīgo solidaritāti ar nelabvēlīgo apstākļu skartajiem lauksaimniekiem, un tām ir iespējams pat līdz 200% papildinājums no dalībvalstu līdzekļiem.
Dalībvalstu iestādēm šis atbalsts ir jāsadala līdz 2025. gada 30. septembrim un ir jānodrošina, ka galīgie labuma guvēji ir lauksaimnieki. Šīm piecām dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. maijam būs arī detalizēti jāpaziņo Komisijai par pasākumu īstenošanu. Tas nozīmē minēt individuālā atbalsta piešķiršanas kritērijus, pasākuma plānoto ietekmi, prognozes par maksājumiem, kas sadalīti pa mēnešiem līdz septembra beigām, un paredzētā papildu atbalsta līmeni. Paziņojumā būs jāatspoguļo arī konkurences kropļojumu un pārmērīgu kompensāciju izmaksu novēršanai paredzētās darbības.
Turpmākie soļi
Kad dalībvalstis šodien Komisijas priekšlikumu būs apstiprinājušas, Komisija to pieņems. Pēc tam to publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un priekšlikums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas, lai šīs piecas dalībvalstis varētu to nekavējoties īstenot.
Konteksts
Spānijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas un Ungārijas lauksaimnieki nelabvēlīgu laikapstākļu un dabas katastrofu dēļ ir cietuši nozīmīgu kaitējumu un ekonomiskus zaudējumus.
Spānijā 2024. gada vasarā bija nokrišņu trūkums un ārkārtējs karstums, kas izraisīja sausumu. 2024. gada oktobra beigās un novembra sākumā dabas fenomena DANA izraisītās smagās vētras nesa ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes un postošus plūdus, radot simtiem upuru un iezīmējot smagāko katastrofu, kas šajā gadsimtā skārusi Valensijas reģionu. Īpaši tika ietekmēta augļu un dārzeņu ražošana un tādas nozares kā vīnkopība, olīvu audzēšana un lopkopība.
Kiprā 2024. gada pirmajā pusē stipri trūka nokrišņu un bija vērojama augsta temperatūra, kas izraisīja sausumu, skarot graudaugu, olīvu, augļu un dārzeņu ražošanu.
Latviju skāra gan rekordzema temperatūra ziemā, gan pavasara salnas un spēcīgs vasaras lietus, kas ietekmēja graudaugu, rapša, augļu, dārzeņu un kartupeļu ražu.
Horvātija un Ungārija 2024. gada vasarā saskārās ar ārkārtīgi augstu temperatūru un sausumu, kas ietekmēja kukurūzas, saulespuķu, sojas, cukurbiešu, augļu, kartupeļu un vīna ražošanu.
Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) 2023.–2027. gadamir paredzēta arī lauksaimniecības rezerve, kurai atvēlētais gada budžets ir vismaz 450 miljoni eiro un kuras uzdevums ir palīdzēt pārvarēt tirgus traucējumus vai ārkārtas notikumus, kas ietekmē ražošanu vai izplatīšanu. Nelabvēlīgi laikapstākļi ir vērojami arvien biežāk, tāpēc Komisija uzsver, ka ir jāpastiprina riska pārvaldības instrumenti un jāatbalsta, ka visā Savienībā tos ievieš plašāk, domājot arī par proaktīviem pasākumiem, kas vidēji ilgā laikā novērstu šo fenomenu cēloņus un padarītu saimniecības spējīgas labāk pretoties krīzēm.
Vairāk informācijas
Lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens:
“Mēs nevaram mainīt jau notikušo, bet varam no tā mācīties un labāk sagatavoties. Krīzē piešķirtais atbalsts liecina, ka ES iestādes nav vienaldzīgas un ka Eiropa ar mūsu lauksaimniekiem ir īsteni solidāra. Šodienas priekšlikums tam ir vēl viens pierādījums. Esam kopā ar saviem lauksaimniekiem tad, kad viņiem tas ir visvairāk vajadzīgs. Raugoties nākotnē, mums jābūt gatavākiem klimata riskiem un jāstiprina krīžu pārvaldība, nodrošinot, ka lauku apvidi saņem vajadzīgo atbalstu. Tas nozīmē lauksaimniecībā visas Eiropas Savienības lauksaimniekiem pastiprināt riska pārvaldību, vienlaikus nodrošinot, ka krīzes situācijās joprojām ātri un precīzi reaģējam.”
