Saskaņā ar līgumu LU pētnieki veiks pastāvīgu ūdens līmeņa izmaiņu un purva biotopu veģetācijas monitoringu piecās teritorijās visu projekta īstenošanas laiku līdz 2029. gada rudenim. Katrā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurā LVM projekta gaitā atjaunos purvu biotopus, tiks izveidoti monitoringa parauglaukumi. Iegūtie dati ļaus pastāvīgi uzraudzīt un izmērīt veikto dabu ietekmi, piemēram, cik lielā mērā tie ietekmējuši ūdens līmeņa paaugstināšanos konkrētajās teritorijās. Pētnieki plānoti monitoringu uzsākt jau šī gada pavasarī.
LVM vides projektu vadītājs Helmuts Hofmanis skaidro:
“Monitorings ir neatņemama projekta daļa, jo tas nodrošinās zinātnē balstītus datus par mūsu veikto darbu ietekmi. Monitoringu īstenos pēc vienotas metodiskās pieejas, kas jau ir aprobēta citos līdzīgos ekosistēmu atjaunošanas projektos Latvijā. Turklāt projekts paredz, ka atjaunotās platībās mums būs ilgstoši jāuztur, līdz ar to monitoringa rezultāti ļaus mums izvēlēties efektīvākās darbu metodes.”
Veģetācijas monitoringa pamatā ir sugu skaita un augu projektīvā seguma uzskaite pastāvīgos vienāda izmēra parauglaukumos. Parauglaukumos tiek uzskaitītas visas tajā konstatētās sugas un procentos tiek novērtēts katras sugas projektīvais segums, kuru veido dzīvas augu daļas. Savukārt hidroloģiskais monitorings ietver ūdens režīma novērojumus ar izstrādātu programmu un ierīkotu novērojumu parauglaukumu tīklu.
LU vadošais pētnieks, Dr. geol. Andis Kalvāns norāda:
“Strādājot zinātnes universitātē, šī mums ir laba iespēja iegūt un analizēt datus par ūdens režīmu purvos no visiem Latvijas reģioniem. Monitoringa rezultātā ceram padziļināt izpratni par klimata pārmaiņām, īpaši, kā tās ietekmē hidroloģisko režīmu un dinamiskā līdzsvara attīstību starp mežu un purvu ekosistēmām, kā arī par ekosistēmas adaptācijas ātrumu pēc dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas.”
Lai pilnībā novērtētu purvu ekosistēmu atjaunošanas darbību sekmes, monitorings ietvers visu darbu ciklu: veģetācijas un hidroloģiskā stāvokļa noteikšanu teritorijās pirms praktisko darbību īstenošanas, īstenošanas laikā un pēc praktisko darbību īstenošanas.
Projekta laikā ar mežsaimniecības metodēm aizsargājamie purvu biotopi tiks uzlaboti kopumā septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). Projekta vadošais partneris – LVM – darbus veiks dabas liegumos “Raķupes ieleja”, “Kārķu purvs”, “Paņemūnes meži”, “Palšu purvs” un “Supes purvs” vismaz 1125 ha kopplatībā, savukārt projekta partneris, Dabas aizsardzības pārvalde – Ķemeru Nacionālajā parkā un Gaujas Nacionālajā parkā vismaz 375 hektāru kopplatībā.
Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT” tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.
