Eiropas Savienības mērķis ir ne tikai samazināt plastmasas patēriņu kopumā, bet arī panākt, lai maksimāli daudz no apritē nonākušā plastmasas iepakojuma tiktu savākts un pārstrādāts, veicinot plašāku pārstrādājamas plastmasas izmantošanu.
Valsts vides dienesta dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā realizēts vairāk nekā 38 tūkstoši tonnu plastmasas, no šā apjoma ražotāju atbildības sistēmās (RAS) savākti 29 tūkstoši tonnu jeb 75,33%, kas attiecīgi pēc tam ir pārstrādātas vai reģenerētas.
Plastmasa iedalās pārstrādājamā un nepārstrādājamā, bet iedzīvotājiem ikdienā īpašas šķirošanas iemaņas nav nepieciešamas – visa veida plastmasas iepakojumam ir jānonāk attiecīgajā šķiroto atkritumu konteinerā.
“Ja kāds nezina, kā identificēt plastmasu – tas nekas! Galvenais, lai tā nenonāk pie sadzīves atkritumiem un pēc tam poligonā, un nekādā gadījumā – vidē. Atkritumu apsaimniekotāji sašķiros un izlems, kur attiecīgie plastmasas atkritumi nonāks tālāk – pārstrādē vai reģenerācijā,” uzsver Jānis Lapsa.
Pārstrādājot plastmasu, tiek samazināts atkritumu daudzums, atslogojot atkritumu poligonus, un sekmēta resursu efektīvāka izmantošana, ražojot jaunus produktus, ko var izmantot gan ikdienā, gan industriālā mērogā.
Pārstrādājamās plastmasas iepakojums ir: PET (pudeles, pārtikas trauciņi, plastmasas burciņas), LDPE (plastmasas maisiņi, plēves), HDPE (kosmētikas un sadzīves ķīmijas pudeles, jogurta trauciņi.) un PP (pārtikas trauki, polipropilēna maisi). Šo iepakojumu var atpazīt pēc marķējuma ar pārstrādes simbolu (trijstūris) un ciparu, piemēram: 1 (PET), 2 (HDPE), 4 (LDPE), 5 (PP).
Nepārstrādājamā plastmasa ir plastmasas izstrādājumi vai iepakojums no daudzslāņu materiāla, ko pārstrādes uzņēmumi nepieņem vai ko nav iespējams efektīvi pārstrādāt, taču arī tie nav pelnījuši nonākt atkritumu poligonā, jo šo plastmasu var reģenerēt, aizstājot fosilo kurināmo un iegūstot enerģiju.
“Šobrīd Latvija ir viena no ES pionieriem pārstrādājamas un nepārstrādājamas plastmasas nodalīšanā, līdzīgi kā ar tekstilu. Cerams, ar laiku mūsu pieredzi pārņems arī citas ES valstis, kas savukārt palielinās pieprasījumu pēc pārstrādājamas plastmasas jeb monomateriālu iepakojuma, kas būtiski samazinātu nepārstrādājamās plastmasas apjomu un izmaksas ražotājiem,” saka Jānis Lapsa.
Zināmākais nepārstrādājamas plastmasas piemērs ir čipsu pakas vai saldējuma iepakojumi. Tas ir daudzslāņu izstrādājums, jo satur plastmasas, alumīnija folijas, krāsas un lakas slāņus. Šādu iepakojumu uzdevums ir svarīgs un saprotams – pārtikas aizsardzība, nodrošinot ilgāku produkta derīguma termiņu un tādējādi mazinot pārtikas izšķērdēšanu. Tāpēc šodienas tehnoloģiju izaicinājums ir radīt un piedāvāt ražotājiem pārstrādājamus monomateriālus, kas spētu nodrošināt tādas pat funkcijas.
Kas attiecas uz monomateriālu izmantošanu Latvijā, vairāki uzņēmumi jau ir sākuši pāreju uz pārstrādājama iepakojuma ieviešanu, liecina “Zaļās jostas” rīcībā esoša informācija. “Tas ļaus arī patērētājiem “balsot ar maciņu”, izvēloties preces videi draudzīgākā iepakojumā. Galvenais, lai pēc izlietošanas šis iepakojums nonāk šķiroto atkritumu konteinerā,” uzsver Jānis Lapsa.
Plašu informāciju par plastmasas un pārējo atkritumu pareizu šķirošanu var atrast atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un “Zaļās jostas” izveidotajā vides izglītības platformā videspratiba.lv, kur vienuviet apkopota informācija ne tikai par atkritumu šķirošanu, bet arī kā atpazīt zaļmaldināšanu, kā strādā aprites ekonomika un kā jau mazotnes bērniem ieviest videi draudzīgākus ikdienas paradumus.
Par SIA “Zaļā josta”
SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100 % atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpēties, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti, nonāktu otrreizējā apritē, kā arī sabiedrības izglītošanu.
