Valsts prezidents atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto, gatavojoties ātrākai atslēgšanai no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, tomēr uzsvēra, ka būtiski ir pārliecināties par visu iesaistīto pušu spēju operatīvi reaģēt uz iespējamiem riskiem. “Ir ieguldīts liels darbs gan no Latvijas, gan citu Baltijas valstu puses, lai sagatavotos sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem. Tas būs būtisks solis mūsu energodrošības stiprināšanā. Tajā pašā laikā skaidri jāapzinās iespējamie riski gan pirms, gan pēc atvienošanās. Aicinu Klimata un enerģētikas ministriju kā atbildīgo institūciju, kā arī visas iesaistītās puses būt gatavām dažādiem scenārijiem, lai jebkurā situācijā pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt nepieciešamo atbalstu mūsu iedzīvotājiem,” uzsvēra Valsts prezidents.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī darbs pie Latvijas enerģētikas stratēģijas līdz 2050. gadam izveides. Klimata un enerģētikas ministrija tās sākotnējo projektu prezentēja Rīgas pilī pērnā gada 23. oktobrī, un plānots, ka š.g. martā notiks atkārtota šīs stratēģijas izskatīšana.
E. Rinkēvičs atkārtoti uzsvēra, ka stratēģijas galvenajam mērķim ir jābūt konkurētspējīgai energoresursu cenai reģionā.
