Likumā plānots nostiprināt brigādes darbinieka tiesības lietot speciālo līdzekli – gāzes baloniņu –, lai aizsargātu sevi vai citu personu pret uzbrukumu vai tā draudiem. Tāpat paredzēts noteikt, ka darbinieks lietos individuālo ķermeņa kameru gadījumā, ja būs pamats pieņemt, ka varētu notikt viņa dzīvības vai veselības apdraudējums. Tas paredzēts, lai nodrošinātu notikuma ierakstu un nepieciešamības gadījumā to nodotu kompetentajām institūcijām likumpārkāpumu izvērtēšanai.
Kā sēdē atzīmēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve, grozījumi dos iespēju brigādes darbiniekiem krīzes situācijās nodrošināt aizsardzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir laba sadarbība ar policiju, taču nereti pašpalīdzība ir nepieciešama tūlītēji, pauda dienesta pārstāve.
Likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā arvien biežāk nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo agresīvās uzvedības dēļ. Ikdienas darba pieredze liecina, ka pacientu vai klātesošo personu agresīvā uzvedība ir neprognozējama un tā var izpausties ne tikai kā verbāla agresija (piemēram, apsaukāšanās, izteikti draudi izrēķināties, nosist, nošaut), bet arī kā agresīvas uzvedības eskalācija, kas realizējas fiziskā uzbrukumā (piemēram, darbinieks tiek sadurts, sasists, saskrāpēts, iesprostots, viņam tiek sabojātas mantas).
Šo uzbrukumu negatīvā un būtiskā ietekme izpaužas gan darbinieku veselības un dzīvības apdraudējumā, gan apgrūtina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta funkciju izpildi, kā arī rada finanšu zaudējumus valstij, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma grozījumus virzīja deputāti, un tos pēc Sociālo un darba lietu komisijas aicinājuma pilnveidoja Veselības ministrija, izstrādājot alternatīvo likumprojektu, kas komisijas sēdē guva deputātu atbalstu. Komisija lūgs grozījumus iekļaut tuvākajā Saeimas sēdē un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
