“Ilgtspēju, atvērto inovāciju un digitālo transformāciju katru atsevišķi zinātnieki ir plaši un padziļināti pētījuši, taču ne to savstarpējās saiknes,” skaidro I. Lapiņa. Publikācijā “Digital transformation as a catalyst for sustainability and open innovation” pētnieces apskata, kā attīstījušies digitālās transformācijas jēdzieni un definīcijas, izstrādā digitālās transformācijas tipoloģiju un visu trīs konceptu savstarpējo saistību sistēmu.
“Ir faktori, kas padara iespējamu, ko angliski dēvē par enablers, un faktori, kas veicina pārmaiņas, jeb drivers,” norāda G. Robertsone. Digitālā transformācija gan padara iespējamu ilgtspēju un atvērto inovāciju, gan virza inovāciju, savukārt atvērtā inovācija un ilgtspēja veicina digitālo pārveidi. Atvērtajai inovācijai ir arī pozitīva ietekme uz ilgtspējību, secina zinātnieces, analizējot līdzšinējos pētījumus. Lai uzņēmumi varētu attīstīties, tiem pastāvīgi jāuzlabo sava darbība, efektivitāte un produktivitāte, jāpiedāvā klientiem jauni produkti, pakalpojumi un pieredze. Digitālā transformācija pēc būtības ir inovācija – digitālo tehnoloģiju izmantošana, lai pilnībā mainītu to, kā uzņēmums darbojas visās jomās no produktu/pakalpojumu ražošanas un pārdošanas līdz pārvaldībai, finanšu un cilvēkresursu vadībai utt. Nereti uzņēmumiem pašiem trūkst spēju radīt jauninājumus, tas liek meklēt sadarbības iespējas ārpus organizācijas, tostarp ar universitātēm, citiem uzņēmumiem utt. Vienlaikus digitālā transformācija veicina inovāciju, jo pārmaiņas pieprasa jaunu zināšanu un prasmju apguvi, nebijušu sadarbības formu, uzņēmējdarbības moduļu izveidi, tostarp aprites ekonomikas un starpnozaru attīstību. Tā pozitīvi ietekmē uzņēmumu un sabiedrības ekonomisko attīstību, jo mudina efektīvāk izmantot resursus un piedāvā iespējas optimizēt uzņēmējdarbību, samazināt izmaksas, vairot ienākumus, radīt pievienoto vērtību, ātrāk reaģēt uz tirgus vajadzībām un veicināt inovāciju kultūru. Arī sociālajā jomā digitalizācija paver daudz iespēju, piemēram, padara pieejamākus pakalpojumus plašām iedzīvotāju grupām.
Tiesa, kā uzsver G. Robertsone un I. Lapiņa, digitālā pārveide var radīt arī negatīvu ietekmi. Viņas min vairākus piemērus – digitālās tehnoloģijas var būt energoietilpīgas, radīt e-atkritumus, sekmēt digitālās plaisas veidošanos sabiedrībā, atkarību no digitālām sistēmām un ierīcēm, liela uzmanība jāvelta arī kiberdrošības un privātuma jautājumiem.
Publikācija izriet no G. Robertsones promocijas darba pētījuma, kurā viņa izzina digitalizācijas, kvalitātes vadības, operatīvā snieguma un inovāciju kopsakarības ražošanas uzņēmumos. Pētījums sasaucas ar Eiropas ražošanas aptauju, kurā pirmo reizi piedalās arī Latvijas uzņēmumi. Aptauju īsteno pētniecības Eiropas institūtu un universitāšu konsorcijs, kurā iesaistījusies arī RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte. Vairāk informācijas – https://ej.uz/DigitalaTransformacijaPetijums.
