Attiecībā uz konkrētā darījuma paziņošanu, Konkurences likums (KL) noteic, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.
Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār airBaltic joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas (pie noteikuma, ka izpildās apgrozījuma sliekšņi Latvijā) kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP1.
Attiecībā uz izšķirošu ietekmi KP norāda, ka tā var būt gan vienpersoniska, gan kopīga. Kopīgas izšķiroša ietekme pastāv, ja diviem vai vairākiem uzņēmumiem vai personām ir iespēja īstenot izšķirošu ietekmi pār citu uzņēmumu. Izšķiroša ietekme šajā nozīmē parasti izpaužas pilnvarās bloķēt darbības, kas nosaka uzņēmuma stratēģisko komercdarbību. Atsevišķos gadījumos kopīga izšķiroša ietekme var rasties arī mazākuma daļas īpašniekam, piemēram, kad šai daļai piešķirtas īpašas tiesības, piemēram, tiesības uzlikt veto kopuzņēmuma stratēģiskās komercrīcības lēmumiem, veto tiesības attiecībā uz lēmumiem par augstākā līmeņa vadības iecelšanu un atlaišanu un budžeta apstiprināšanu u.c.
KP uzsver, ka ES dalībvalstīs apvienošanās kontroles regulējums var atšķirties. Tas attiecas gan uz to, kāda veida darījumi tiek definēti kā “apvienošanās”, gan arī paziņošanas sliekšņiem. Piemēram, Vācijā arī mazākuma akciju iegūšanai atsevišķos gadījumos ir nepieciešama Vācijas konkurences uzrauga atļauja, turpretī Latvijā KL to nenosaka. Tāpat Vācijas Federālais karteļu birojs noteiktos apstākļos var pieprasīt uzņēmumiem paziņot par apvienošanos konkrētos ekonomikas sektoros, pat ja tie nesasniedz apgrozījuma sliekšņus2. Tādejādi var būt situācijas, kur darījums ir paziņojams daļā ES dalībvalstu, bet daļā paziņošana nav nepieciešama (atsevišķos gadījumus, ievērojot darījuma mērogu, arī var būt nepieciešamība paziņot darījumu Eiropas Komisijai).
Attiecībā uz airBaltic un Lufthansa darījuma potenciālo ietekmi uz konkurenci, KP norāda, ka aviācijas nozarē konkurences ietekme uz patērētājiem, galvenokārt, izpaužas caur cenu, izvēli un kvalitāti, tomēr nozīme ir arī inovācijām un ilgtspējai. Līdz ar to teorētiski no konkurences viedokļa airBaltic un Lufthansa darījuma rezultātā var rasties vairāki potenciālie ieguvumi, piemēram, ērtāka lidojumu savienojamība starp airBaltic un Lufthansa grupu (piemēram, Swiss International Air Lines, Austrian Airlines, Brussels Airlines u.c.) un augstāka airBaltic finansiālā stabilitāte. Tāpat Lufthansa varētu nodot zināšanas, kas uzlabotu airBaltic pārvaldību, tādejādi samazinot izmaksas, kopumā palielinot airBaltic konkurētspēju ar citām lidsabiedrībām.
KP pauž bažas, ka šāda veida darījumi, kad konkurents iegūst konkurentā mazākuma akcijas, var arī radīt riskus. Mazākuma līdzdalība ietekmē Lufthansa ekonomiskos stimulus un pēc mazākuma līdzdalības iegūšanas airBaltic, Lufthansa var rūpēties ne tikai par savu peļņu, bet arī būs ieinteresēta, lai airBaltic sasniegtu maksimālu peļņu, jo tam pieder daļa no tā. Tādējādi, Lufthansa un airBaltic var būt mazāka motivācija savstarpēji agresīvi konkurēt, jo īpaši maršrutos, kur abi pārvadātāji sacenšas (vai potenciāli varētu sacensties) par vienu un to pašu klientu. Tas var novest pie augstākām cenām, zemākas izvēles (ierobežotāki alternatīvi lidojumi uz vienu un to pašu galamērķi), vai citām negatīvām sekām klientiem.
Papildu risks ir Lufthansa potenciālā piekļuve airBaltic komerciāli sensitīvai informācijai, piemēram, par cenu veidošanu, pieprasījuma tendencēm, plānotajām investīcijām vai attīstības virzieniem. Tas var radīt Lufthansa konkurences priekšrocības, ja tā izmantotu šo informāciju (kas pretējā gadījumā tai nebūtu pieejama), lai pielāgot savu darbību tirgū. Šāda informācijas pieejamība paaugstina koordinācijas riskus konkurentu starpā.
KP norāda, ka kopumā darījuma ietekme uz augstākminētajiem faktoriem būs atkarīga no Lufthansa faktiskās iesaistes airBaltic, turpmākajām sadarbības formām, abu uzņēmumu stratēģijas attīstības un konkurentu reakcijas. Tāpēc KP turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu Vācijas Federālajam karteļu birojam.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā par apvienošanās ziņojuma iesniegšanu KP aicina tirgus dalībniekus pieteikties pirmsapvienošanās konsultācijām, zvanot uz tālruņa numuru: 67282865 vai rakstot uz e-pasta adresi: pasts@kp.gov.lv. Drošai saziņai ar iestādi aicinām izmantot e-adresi.
1 Ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos sastādīšanas vadlīnijas (40. rindkopa). Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/tirgus-dalibnieku-apvienosanas/zinojumu_par_tirgus_dalibnieku_apvienosanos1.pdf.
2 Skaidrojums par tirgus dalībnieku apvienošanās kontroli Vācijā: https://www.bundeskartellamt.de/EN/Tasks/Merger_control/Obligation_notify/obligation_notify_key_aspects_node.html#frage1.
