DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Aizsardzības nozares vadība godina Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu

Sestdien, 11. janvārī, atzīmējot Ziemassvētku kauju 108. gadadienu, notiks piemiņas pasākumi vairākās vēsturiski nozīmīgās vietās – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļu” mājās, Ložmetējkalnā un Antiņu kapsētā Mārupes novadā.

Atceres pasākumos piedalīsies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, kā arī Nacionālo bruņoto spēku regulāro vienību un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Diena sāksies ar piemiņas brīdi Antiņu kapsētā plkst. 12.00, kur tiks nolikti ziedi un godināta Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņa.

Savukārt, no plkst. 11.00 līdz 16.00 Ziemassvētku kauju muzeja apmeklētājiem būs iespēja baudīt pēc strēlnieku receptes uz ugunskura gatavotu tēju, kā arī piedalīties ģimenēm un grupām paredzētajā izlūkspēlē “Kauju vietu noslēpumi” (aptuvenā distance – 2 km). Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja apskatīt Latvijas armijas bruņojumu un ekipējumu.

Plkst. 15.20 Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada jaunsargu kandidāti dos svinīgo jaunsargu zvērestu.

Plkst. 15.40 Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu kandidāti dos svinīgo solījumu.

Plkst. 16.00 visi interesenti tiek aicināti piedalīties sešu kilometru garā lāpu gājienā no Ziemassvētku kauju muzeja uz Ložmetējkalnu, kur plkst. 17.30 notiks atceres pasākums. Tradicionāli Ložmetējkalnā tiks iedegti atmiņu ugunskuri un būs iespēja baudīt karstu tēju.

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un intensīvākajām kaujām, kas norisinājās Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās notika no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim (pēc vecā stila) jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila). Šajās kaujās latviešu strēlnieku pulki ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā, bez artilērijas atbalsta, spēja pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties līdz Ložmetējkalnam.

Neskatoties uz ievērojamajiem zaudējumiem, šīs kaujas būtiski cēla latviešu nacionālo pašapziņu un apliecināja tautas spēju aizstāvēt savas intereses ar militāru spēku.

Aicinām visus piedalīties šajos pasākumos, lai kopīgi pieminētu un godinātu Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus un viņu ieguldījumu Latvijas vēsturē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI