“Mūsu nākamā gada prioritātes ir vērstas uz bruņošanos un aizsargātāku un drošāku Latviju. Ieguldīsim mūsu cilvēkos, mūsu karavīros, stiprināsim Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas. Attīstīsim militāro infrastruktūru – Baltijā lielāko militāro poligonu “Sēlija”, kā arī pretmobilitātes infrastruktūru Latvijas austrumu robežas aizsardzībai. Sekmēsim aizsardzības industrijas attīstību, lai ieguldījumi aizsardzībā stiprina arī Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds. “Paldies sabiedrībai par atbalstu. Atbildība, atklātība un attīstība arī turpmāk būs aizsardzības budžeta principi. Investējot aizsardzībā tagad, investējam mierā un stabilitātē nākotnē.”
Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu lielākā daļa no aizsardzības budžeta jeb 52% tiktu ieguldīti kaujas spēju attīstībā, tai skaitā izmantojot jaunizveidoto Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) finansējumu, kas paredzēts aizsardzības gatavības paaugstināšanai Eiropas Savienības valstīs. Tāpat līdzekļi prioritāri tiktu novirzīti personālam un militārās infrastruktūras attīstībai.
2026. gada būtiskākie NBS spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnas, slāņveida pretgaisa aizsardzība, netiešā uguns atbalsta spēja, nodrošinājums: munīcija un ekipējums, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spējas attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas.
Saskaņā ar likumprojektu, kas vēl jāapstiprina Saeimai, 2027. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt 5% no IKP, bet 2028. gadā – 4,87% no IKP.
Jau ziņots, ka Hāgas samitā šī gada 25. jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP. Pēc šī brīža prognozēm Latvija šo mērķi varētu sasniegt jau 2027. gadā.
