DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. janvārī, 2025
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Ierosināta lieta par normu, kas liedz tiesības adoptēt bērnu par vardarbību sodītai personai

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pirmdien, 6. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam.

Apstrīdētā norma noteic, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Lieta ierosināta pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kas ierosināta pēc pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka bāriņtiesa, ievērojot piesardzības principu, ir spējīga individuāli izvērtēt to, vai konkrētā persona, kas iepriekš izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, var radīt lielāku apdraudējumu bērna drošībai nekā nesodīta persona. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums par adoptētāju būt personai, kas sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, esot nesamērīgs un neatbilstot Satversmes 110. pantam.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2019‑01‑01 “Par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam” jau atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 110. pantam, ciktāl šī norma noteica aizliegumu attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai. Savukārt izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāvērtē apstrīdētās normas satversmība attiecībā uz citu tiesisko situāciju, kuru aptver šī norma.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2025. gada 7. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 6. jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI