Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”. Tajā aptvertas prasības piesārņojošo darbību veicējiem, gaisa aizsardzības jomā, klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvi un to ieviešanas programmas, kā arī citi jautājumi. Tas rada grūtības esošā likuma piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums, teikts anotācijā. Tāpat jaunā regulējuma projektā pārņemtas normas no likuma "Par Latvijas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos".
Ar likumprojektu iecerēts izveidot visaptverošu, pilnveidotu un aktualizētu regulējumu, vienuviet izsakot visus klimata politikas nosacījumus, tostarp pārņemot Eiropas Savienības normas, lai veicinātu virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Tas darbosies kā klimata politikas ieviešanas juridiskais pamats.
Jaunais regulējums paredz noteikt ministriju un pašvaldību atbildību un iesaisti valsts kopīgo saistību izpildē, tai skaitā Nacionāla enerģētikas un klimata plāna izpildē, nodrošināt koordinētu un strukturētu klimata atbalsta finansējuma un emisiju tirdzniecības sistēmas pārvaldību, kā arī stiprināt Latvijas noturību, saskaroties ar klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem, kuri pieaug, pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji.
“85 procenti par klimata jautājumiem aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka šīs pārmaiņas notiek, taču tikai 44 procenti uzskata, ka būtu jāpiedalās to ierobežošanā,” atzīmēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, aicinot piedāvāto normatīvo regulējumu vienkāršot un padarīt pārskatāmāku. Tāpat komisijas priekšsēdētāja rosināja atbildīgo ministriju sagatavot apkopojumu par klimata pārmaiņu finansiālo ietekmi Latvijā.
Emisijas tirdzniecības sistēma patlaban vienlaikus tiek ieviesta visā Eiropas Savienībā, un to nav iespējams atlikt, atbildot uz klātesošo jautājumiem, pauda KEM. Deputāti aicināja turpināt diskusijas par to, kā plānotās izmaiņas ietekmēs tautsaimniecību un privāto sektoru, lai rastu labāko risinājumu.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzsvēra regulāru un atvērtu diskusiju lomu, lai sabiedrībā veicinātu izpratni par procesiem un rīcībpolitikas nepieciešamību klimata jomā, akcentējot, ka šobrīd kritiski svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņām.
Lai likuma projekts stātos spēkā, tas trijos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
