Apakškomisijas deputāti sēdē sprieda par aktualitātēm un izaicinājumiem agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas (APAS) bērnu attīstībai ieviešanā.
Vismaz vienam no sešiem bērniem vecumā no pieciem līdz 16 gadiem ir psihiskās veselības problēmas, atzīmēja Valsts kancelejas pārstāvji, turklāt psihisko, uzvedības un attīstības traucējumu skaits pieaug. Agrīna attīstības risku atpazīšana ir būtiska, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu savlaicīgu un efektīvu nepieciešamo atbalstu, tādējādi novēršot traucējumu veidošanos vai mazinot to ietekmi.
APAS ieviešanas ietvaros, pārņemot vairāku valstu pieredzi, paredzēts izveidot sociālās pediatrijas-bērnu attīstības komandas gan galvaspilsētā, gan reģionos, adaptēt vairākus padziļinātās novērtēšanas rīkus agrīnai attīstības traucējumu noteikšanai, apmācīt speciālistus, kā arī īstenot digitalizāciju koordinētai informācijas apmaiņai.
Sociālās pediatrijas-bērnu attīstības komandā darbotos tādi speciālisti kā pediatrs, klīniskais psihologs, logopēds, ergoterapeits, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks un citi agrīnās intervences pakalpojumu sniedzēji. Līdz 2028.gadam plānots izveidot astoņas šādas komandas pieejas aprobēšanai, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Valsts kanceleja. Pēc kancelejas aplēsēm nākotnē būtu veidojamas virs 20 komandām, kuru darbs tiktu organizēts 10 – 12 reģionālos centros.
L.Gintere uzsvēra, ka parlamentārieši ir gatavi sadarbībai un atbalstam pēc iespējas drīzākai un raitākai APAS ieviešanai. Tāpat apakškomisijas priekšsēdētāja pauda gatavību atbildīgajās komisijās izskatīt normatīvā regulējuma grozījumus, lai ātrāk apstiprinātu nepieciešamās likumu izmaiņas.
