Apstrīdētā norma noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā.
Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar privatizētiem, citām personām piederošiem dzīvokļiem. Pieteikumu iesniedzēju ieskatā, apstrīdētā norma būtiski samazina zemes īpašnieka iespēju gūt ieņēmumus no tam piederoša īpašuma. Apstrīdētajā normā noteikto zemes lietošanas maksu nevarot uzskatīt par taisnīgu un ekonomiski pamatotu atlīdzību par zemes lietošanu. Turklāt taisnīgu līdzsvaru starp zemes īpašnieka un uz viņa zemes esošās būves īpašnieka tiesībām nenodrošinot arī ar apstrīdēto normu saistītajos tiesību aktos noteiktie pasākumi. Likumdevējs kopumā neesot ņēmis vērā Satversmes tiesas iepriekš izteiktās atziņas spriedumā lietā Nr. 2022-02-01. Tādējādi pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ir aizskartas tiem Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu.
Ņemot vērā to, ka 2024. gada 24. jūlijā ir ierosināta lieta Nr. 2024-21-01 “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma vārdu “četri procenti” un 42. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam” un institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeima – jau ir iesniegusi atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu, Satversmes tiesa nolēma uzaicināt Saeimu līdz 2025. gada 10. februārim iesniegt atbildes rakstu tādā gadījumā, ja tai ir kādi papildu apsvērumi.
