Kā ik gadu, lielākā kontroles intensitāte īstenota Ventas, Užavas, Rīvas, Salacas, Gaujas un to pieteku ūdeņos, kā arī pastiprināti uzraudzīta jūras piekraste. Pārbaužu laikā tika atrasti un izcelti 214 nelegālie zvejas rīki, no kuriem 199 tika konstatēti iekšējos ūdeņos, bet 15 – jūras piekrastē.
“Salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, šogad izņemto nelegālo zvejas rīku skaits ir bijis vidējā līmenī. Tomēr tas bija divas reizes lielāks, nekā 2023. gadā, kad augstā ūdens līmeņa dēļ, nelegālā zivju ieguve upēs bija apgrūtināta. Šogad, kad daudzviet ūdens līmenis Latvijas upēs bija salīdzinoši zems un caurredzamība laba, nārstot ienākušie laši un taimiņi maluzvejniekiem bija vieglāk pieejami. Šoruden inspektori notvēra vairākus zivju dūrējus, kā arī vairākkārt personas tika iztraucētas nelegālo darbību laikā. Piemēram, Kurzemes upēs divos gadījumos nelegālie zivju ieguvēji, ieraugot inspektorus pameta gan rīkus, gan automašīnas un aizbēga. Abos gadījumos tika uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietas, kā arī, iesaistot Valsts policiju, veiktas procesuālās darbības,” par pastiprinātas kontroles rezultātiem stāsta VVD ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
No 214 atrastajiem un izņemtajiem zvejas rīkiem, 127 ir tieši saistāmi ar lašveidīgo zivju ieguvi – tīkli, murdi, žebērkļi un makšķerēšanas rīki. Kopumā no visiem rīkiem 108 bija zivju tīkli (93 tīkli iekšējos ūdeņos, 15 – jūras piekrastē), 86 nēģu zvejas rīki (murdi, bunduļi), 12 zivju murdi, 4 zivju duramie rīki, 3 makšķerēšanas rīki un 1 vēžu murds.
Lašveidīgo nārsta pastiprinātas uzraudzības laikā, VVD šogad uzsāka 23 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām 14 par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet 9 par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem. Kā izplatītākais makšķerēšanas noteikumu pārkāpums bija makšķerēšana aizliegtā vietā (lašupē), bet izplatītākais rūpnieciskās zvejas pārkāpums – zveja ar aizliegtiem rīkiem.
VVD atzinīgi novērtē citu institūciju iesaisti zivju resursu sargāšanā šajā laikā, sevišķi sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzi, Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pašvaldību policiju un nevalstiskajam organizācijām, kā, piemēram, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību” un “Vides Aizsardzības Asociāciju”, kas ar sabiedrisko vides inspektoru līdzdalību patstāvīgi veica kontroles pasākumus un pieķēra pārkāpējus. Zvejas kontrolē efektīvi tika izmantots ar Zivju fonda atbalstu iegādātais tehniskais aprīkojums – droni, termokameras, eholotes, nakts redzamības iekārtas un meža kameras.
VVD izsaka pateicību iedzīvotājiem, kuri aktīvi ziņo par iespējamajiem pārkāpumiem un iesaistās vides noziegumu atklāšanā, zvanot uz Vides SOS tālruni + 371 26338800 vai izmantojot mobilo aplikāciju Vides SOS.
Kā ziņots, sākot ar 1. oktobri, Latvijas ūdeņos ir lašu un taimiņu ieguves lieguma periods, kas iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31. decembrim. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem.
