Pētījuma pirmie starprezultāti atklāj, ka sociālie tīkli jauniešiem ir ne tikai saziņas un izklaides platforma, bet arī galvenais informācijas avots, kurā tiek pavadīts vērā ņemams ikdienas laika sprīdis.
"Jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem izvēlas diskrētumu vairāk par iespēju publicēt kaut ko par sevi sociālajos medijos. Šajā vecumā ir svarīgi vairāk vērot, nekā pašiem aktīvi iesaistīties, baidoties, ka saturu kritizēs un redzēs, piemēram, vecāki un skolotāji. Pētījums tāpat arī parāda, ka jauniešus visvairāk uzrunā foto un video saturs, tomēr viņiem nav svarīga slavenu cilvēku komunikācija - tā vietā viņi uzticas profesionāļu veidotam saturam," uzsver Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas studiju virziena vadītāja un viena no pētījuma veidotājām Jana Bunkus.
Pašreizējie pētījuma dati liecina, ka jauniešiem sociālie mediji kalpo kā līdzeklis saziņai, izklaidei un informācijas iegūšanai. Jāatzīst, ka lielākā daļa jauniešu sociālajos tīklos ir novērotāji – viņi reti komentē vai publicē savu saturu, lielai daļai respondentu ir privātie profili.
Savukārt sociālo platformu popularitāte būtiski atšķiras atkarībā no sadalījuma vecuma grupās. Jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem visbiežāk lieto platformu TikTok, tikmēr pētījuma dalībnieki vecumā no 19 līdz 22 gadiem dod priekšroku Instagram platformai, kam seko Snapchat un YouTube. Respondenti vecumā no 23 līdz 25 gadiem kļūst selektīvāki platformu izvēlē, dodot priekšroku Facebook un Instagram platformām, kamēr TikTok un Snapchat pakāpeniski zaudē popularitāti.
Jāatzīmē, ka arī paradumi, kas saistīti ar influenceriem jeb satura veidotājiem, sociālajos tīklos atšķiras norādītājos vecumposmos. Jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem mēdz sekot no 10 līdz 100 satura veidotājiem, bet vecuma grupā no 23 līdz 25 gadiem šis skaits ievērojami samazinās – tie bieži seko tikai pieciem satura veidotājiem, kuru saturs atbilst viņu profesionālajām vai personiskajām interesēm.
Arī pavadītais ikdienas laiks sociālajos tīklos ir vērā ņemams. Respondenti no 18 līdz 19 gadiem sociālos tīklus lieto no divām līdz sešām stundām dienā, jaunieši vecumposmā no 19 līdz 22 gadiem - šis laiks samazinās, bet joprojām ir nozīmīgs, lai gan daudzi no viņiem cenšas līdzsvarot savu laiku starp sociālajiem medijiem un citiem pienākumiem, savukārt pētījumā aptaujātie jaunieši vecumā no 23 līdz 25 gadiem izmanto sociālos medijus apmēram divām līdz trīs stundām dienā, un liela daļa aptaujāto izsaka vēlmi vēl šo laiku samazināt, lai pievērstos kam būtiskākam.
Pētījums turpināsies līdz 2025. gada 19. februārim, bet tā noslēguma rezultāti tiks prezentēti Biznesa augstskolas Turība starptautiski zinātniskajā konferencē “Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025”, kas notiks 2025. gada 19. martā.
Tāpēc ikkatrs jaunietis vecumā no 18 līdz 25 gadiem tiek aicināts piedalīties pētījumā, aizpildot anketu:
- latviešu valodā - https://forms.gle/w44iVQGt4bJc7D1w8,
- angļu valodā - https://forms.gle/JRgP1Xu7poFdcSo1A.
Pētījuma pirmie starprezultāti par jauniešu sociālo tīklu paradumiem tika prezentēts Komunikācijas dienas ietvaros. Šajā pasākumā tika parakstīts arī sadarbības līgums ar Latvijas Komunikācijas asociāciju, savukārt studentiem bija iespēja apmeklēt divu komunikācijas profesionāļu vieslekcijas - Komunikācijas aģentūras “Golin Riga” radošā direktore Anete Ķestere un stratēģis Kārlis Zenne runāja par tēmu “Pārmaiņas, kurām ir nozīme. Kā radīt pārmaiņas, kurām ir nozīme?”, savukārt Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes locekle Sigita Pildava ar studentiem diskutēja par to, kas gaidāms, kad gaidāms darbs nozarē, uzsverot to, ka galvenais ir mācīties un pilnveidoties, nebaidīties kļūdīties, kā arī meklēt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, jo ikviens komunikācijas jomas speciālists ir sācis profesionālo darbību esot mācekļa lomā.
Pasākuma gaitā tika atklāts arī jaunais Biznesa augstskolas Turība bakalaura programmas “Sabiedriskās attiecības” nosaukums – “Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadība”. Absolvējot šo programmu, tiek iegūts profesionālais bakalaura grāds komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadībā.
Komunikācijas prasmes mūsdienu darba vidē tiek atzinīgi novērtētas, un darba devēji uzskata tās par vērtīgām un pat nepieciešamām, jo tās var pacelt karjeru jaunā līmenī. Biznesa augstskola Turība piedāvā komunikācijas studijas bakalaura, maģistra un doktora līmenī, sniedzot iespēju iegūt jaunas zināšanas komunikācijā gan jaunajiem komunikācijas studentiem, gan jau praktizējošiem profesionāļiem.
