Konferences laikā JSPA pārstāvji iepazīstināja ar jau paveikto projektā. Līdz šim notikušas tiešsaistes un klātienes mācības 273 pašvaldību pārstāvjiem, izstrādātas vienotas vadlīnijas digitālā darba plānošanai un īstenošanai, kā arī izveidots pašvaldību monitoringa rīks. Tas sniedz iespēju pašvaldībām izvērtēt esošo situāciju digitālajā darbā ar jaunatni un mērķtiecīgi plānot uzlabojumus, vienlaikus radot pilnīgu priekšstatu par šīs jomas attīstību visā valstī. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Randa Ķeņģe sniedza pārskatu par darbu ar jaunatni digitālās transformācijas laikā.
Kā savā uzrunā uzsvēra JSPA direktore Līga Lejiņa: “Šis projekts ir kā spēcīgs tilts, kas savieno jauniešus, pašvaldības un digitālās iespējas, tiecoties būt par paraugu ne tikai Latvijā, bet arī plašāk Eiropā. Jau šobrīd šis ir kļuvis par pirmo jaunatnes jomas projektu Latvijā, kurā tikušas iesaistītas visas 43 pašvaldības. Mēs ceram, ka šī veiksmīgā sadarbība ar pašvaldībām turpināsies arī 2025. gadā, kad norisināsies projekta nozīmīgākā fāze – digitālā darba projektu īstenošana pašvaldībās, iesaistot aktivitātēs vairāk nekā 10 000 Latvijas jauniešu un radot ilgtspējīgu digitālā darba ar jaunatni vidi, kas sevī ietver gan aprīkojumu, gan dažādu jaunu digitālo risinājumu pielietošanu jauniešu iesaistes un iekļaušanas veicināšanai.”
Dalībniekiem konferencē bija iespēja iedvesmoties no pašvaldību un ekspertu pieredzes stāstiem. Agate Ambulte no Digitālo inovāciju parka uzsvēra digitālo prasmju lomu nākotnes attīstībā, daloties ar savu pieredzi un digitālajām superspējām. Savukārt Aleksandrs Ļubinskis no Cēsu Digitālā centra aicināja pašvaldības rūpīgi izvērtēt nepieciešamo digitālo rīku iegādi, pievēršot uzmanību to izvēlei un ilgtspējīgam pielietojumam.
Biedrības “Laiks jauniešiem” pārstāvji no Bauskas pastāstīja savu pieredzi brīvprātīgā darba sistēmas izstrādē, savukārt Preiļu novada pašvaldības pārstāvji – mobilās lietotnes jauniešiem izveidē. Tāpat biedrība “Avantis” sniedza ieskatu jauniešu mediju pasākumu organizēšanā un jauniešu multimediju studija “Frekvence” no Saldus – raidierakstu veidošanā. Šie piemēri kalpoja kā praktiski ieteikumi un motivācija dalībnieku iniciatīvām.
IZM 2021. gada nogalē veiktajā aptaujā 78% aptaujāto pašvaldību norādīja, ka pašvaldībās nav pietiekams skaits jaunatnes darbinieku, kuri būtu kompetenti veikt digitālo darbu ar jaunatni, 64% norādīja, ka nav pietiekami programmatūras resursi un tikpat liels skaits norādīja, ka nav finansējuma digitālo aktivitāšu īstenošanai. Vairāk nekā puse jeb 56% norādīja uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma nepietiekamību. Iepazīstinot ar jaunākajiem pētījuma “Nacionāla mēroga socioloģiski reprezentatīvu aptauju īstenošana jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa ietvaros” datiem par jauniešu vajadzībām, sociologs Gints Klāsons uzsvēra, ka darba ar jaunatni efektivitāti ļautu pilnveidot aktīvāka jauniešu iesaistīšanās un regulāra finansējuma pieejamība. Pateicoties Atveseļošanās fondam un šim projektam, pašvaldībām būs iespējams zināmā apjomā risināt aktuālās problēmas.
Projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” kopējā summa ir 3 649 430 eiro, pieejamais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 590 000 eiro. Projekts tiek īstenots Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” reformas 2.3.2.r. “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.1.i. investīcijas “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” ietvaros.
