2024. gada vispārējās valdības budžeta deficīts saskaņā ar EK prognozēm ir par 0,2% no IKP augstāks nekā Finanšu ministrijas (FM) prognozes 2025. gada budžeta izstrādes brīdī. Jaunākais FM novērtējums, kas ņem vērā zemāku ieņēmumu pieaugumu, norāda, ka deficīts varētu būt tuvs EK prognozēm. Tas ļauj secināt, ka ar pietiekami augstu varbūtību šogad valsts budžeta deficīts paliks zem 3% robežas.
“Ir jāatgādina, ka pagājušā gada rudenī Eiropas Komisija Latvijas valsts budžeta deficītu šim gadam prognozēja pat 3,1% no IKP apmērā. Taču valdība atbildīgi vada fiskālos riskus, stingri ievēro apstiprināto budžetu, nepieļaujot papildu izdevumus virs 3%, un rūpīgi seko līdzi ieņēmumu prognozes izpildei. Tāpat kā 2024. gadā, arī nākamgad valdība ievēros atbildīgu fiskālo politiku, vienlaicīgi stiprinot valsts iekšējo un ārējo drošību, kā arī nodrošinot atbalstu Ukrainai. Turklāt 2025. gadā, stājoties spēkā darbaspēka nodokļu reformai, tiks veicināta ekonomiskā aktivitāte un vairāk nekā 90% iedzīvotāju palielināsies viņu rīcībā esošais ienākums,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Sākotnēji faktisko 2024. gada deficītu varēs zināt pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem nākamā gada aprīlī.
Saskaņā ar FM prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot 2025. gada budžetu, deficīts nākamgad tiek prognozēts 2,9% no IKP. Zemāka ekonomikas izaugsme izsauc ieņēmumu pieauguma samazinājumu un attiecīgi deficīta palielinājumu. Tomēr deficītu ietekmē arī daudzi citi faktori, tai skaitā investīciju novirzes no plānotā grafika un zemāki izdevumi citās pozīcijās, tāpēc 2025. gada deficīta prognozes būs zināmas pēc visu datu apkopošanas. Būtiski, ka Latvija 2025. gadā pilnībā ievēros jaunos Eiropas Savienības (ES) fiskālos noteikumus, kas balstīti izdevumu pieaugumā.
Jaunais regulējums stiprina pretciklisku fiskālo politiku, kas nosaka, ka valsts ievēro iepriekš noteikto izdevumu pieaugumu. Ieņēmumi un līdz ar to arī deficīts var mainīties atkarībā no ekonomikas attīstības.
FM 2026. gadā prognozē deficītu 2,6% no IKP, bet EK 2026. gadā prognozē deficītu 2025. gada līmenī - 3,2% no IKP. Jāatzīmē, ka šeit runa ir par rādītājiem, kuru prognozēšanas metode atšķiras, un tāpēc to skaitliskās vērtības nav salīdzināmas. EK prognozes ir veiktas pie nemainīgas politikas, saglabājot izdevumu līmeni % no IKP konstantu, savukārt FM prognozes ir balstītas pieņēmumā, ka, izstrādājot 2026. gada budžetu, tiks ievēroti ES un Latvijas fiskālie noteikumi. Faktiski tas nozīmē, ka, nosakot 2026. gada fiskālo telpu, tiks nodrošināts, ka tiek ievēroti visi fiskālie nosacījumu, tāpēc 2026. gada budžeta izstrādē tiks nodrošināts, ka deficīts būs zem 3% no IKP robežas atbilstoši tā brīža ieņēmumu prognozēm.
EK savās jaunākajās ekonomikas prognozēs samazinājusi Latvijas ekonomikai prognozēto izaugsmi 2024. gadam no šā gada maijā paredzētajiem 1,7% līdz 0,0% un 2025. gadam no 2,6% līdz 1,0%. Komisija norāda, ka, neskatoties uz straujo algu pieaugumu un pirktspējas atjaunošanos, privātais patēriņš vēl nav atguvies. Kritumu šogad piedzīvo arī investīcijas, vienlaikus sabiedriskais patēriņš turpina spēcīgi palielināties. Straujāka ekonomikas izaugsme gaidāma 2025. gadā, līdz ar pieprasījuma pieaugumu tirdzniecības partnervalstīs pieaugot eksportam, savukārt spēcīgais iedzīvotāju ienākumu pieaugums veicinās privātā patēriņa attīstību. Pazeminoties procentu likmēm un augot ES fondu investīcijām, 2025. gadā Latvijai gaidāms arī investīciju pieaugums.
Kopumā nedaudz zemāka ekonomikas izaugsme tiek prognozēta arī ES valstīm kopumā – gan 2024., gan 2025. gada izaugsmes prognoze pazemināta par 0,1 procentpunktu līdz attiecīgi 0,9% un 1,5%. Tomēr nozīmīgākais faktors Latvijas prognožu maiņai ir bijusi septembrī veiktā IKP datu revīzija, kas ieviesa būtiskas izmaiņas skatījumā uz ekonomikas attīstību pēdējo divarpus gadu laikā, īpaši attiecībā uz 2023. gadu, kad IKP pieaugums izrādījās sasniedzis 1,7%, kamēr iepriekšējie dati par 0,3% kritumu signalizēja, ka ekonomikas sabremzēšanās ir notikusi jau 2023. gadā, vienlaikus ar kaimiņvalstīm, un ļāva sagaidīt straujāku izaugsmes atjaunošanos jau 2024. gadā. Arī paši jaunākie, trešā ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma dati parādīja, ka pēdējos gados piedzīvotie ārējie satricinājumi, tajā skaitā Krievijas uzsāktais karš, energokrīze un tai sekojošais inflācijas kāpums un procentu likmju celšana, ko Latvija sākotnēji bija pārvarējusi sekmīgi, atšķirībā no kaimiņvalstīm nepiedzīvojot ekonomikas kritumu, ar lielāku laika nobīdi tomēr ir sākuši atspoguļoties IKP rādītājos.
Vienlaikus jāuzsver, ka apsteidzošie rādītāji un konfidences indikatori šā gada laikā nav signalizējuši ekonomiskās situācijas tālāku pasliktinājumu. Tieši pretēji – pēdējā gada laikā biznesa un patērētāju noskaņojums ir lēnām, bet pastāvīgi uzlabojies. To pašu parāda arī jau pieejamie nozaru dati, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā.
